Ja maksāti darbaspēka nodokļi, strādājošie Baltijā var paļauties uz pabalstiem bērnu vai pašu slimošanas laikā, kā arī darba zaudēšanas gadījumā. Tomēr, neņemot vērā valsts atbalstu, darba kavējums vai zaudējums nes līdzi vērā ņemamu ienākumu kritumu, kas jākompensē no saviem uzkrājumiem, liecina «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta aprēķini.
Darba ņēmēji ir salīdzinoša labi pasargāti ikdienišķās situācijās, kad tos no kājām ir nogāzis vīruss vai infekcija. Piemēram, divu nedēļu slimības lapa strādājošajam ar 800 eiro algu «uz papīra» samazinās ikmēneša ienākumus par 18 procentiem Igaunijā, 11 procentiem Lietuvā un tikai par deviņiem procentiem Latvijā. Piecu darba dienu kavējums saslimuša bērna kopšanas dēļ samazina mātes vai tēva mēneša ienākumus par nepilniem deviņiem procentiem Latvijā un Igaunijā un tikai par 1,5 procentu Lietuvā. Slimības pabalstu apmēru ietekmē aprēķina kārtība, jo īpaši Igaunijā un Latvijā. Tāpēc, salīdzinot divu nedēļu un piecu darba dienu prombūtni uz valsts apmaksātas slimības lapas, apstiprinās sakarība, ka nopietnākas un ilgākas slimošanas gadījumā finansiālais atbalsts no valsts puses ir pat nozīmīgāks.
Ņemot vērā Latvijas mājsaimniecību ierobežoto budžetu, pat procentuāli neliels ienākumu samazinājums ir nozīmīgs. Proti, minētie 10 procenti nozīmē par 55 eiro mazāku algu. Turklāt slimošana ne tikai samazina ienākumus, bet arī rada papildu izdevumus par zālēm un arī ārsta apmeklējumu. Pret slimību, nelaimes gadījumiem, darba zaudējumu, algas samazinājumu un līdzīgām situācijām var nodrošināties, veidojot uzkrājumus. Darbiniekam ir jāprasa darba devējam veikt nodokļu nomaksu no darba algas pilnā apmērā, jo tikai tas garantē, ka pabalstu apmēri palīdzēs saglabāt ierasto dzīves līmeni.
Mazo algu saņēmējiem slimības laika kompensācija pret darba algas lielumu ir pat dāsnāka, īpaši Latvijā un Igaunijā. Piemēram, divu nedēļu slimošana 355 eiro pelnošam darbiniekam nozīmē septiņu procentu mēneša algas samazinājumu (Lietuvā 11, Igaunijā 17 procentu), piecu dienu ilga slima bērna kopšana samazina algu par nepilniem septiņiem procentiem Latvijā, astoņiem Igaunijā un 1,5 procentiem Lietuvā.
Grūtāk finansiāli ir tiem, kas saskaras ar darba zaudēšanu. Šādā situācijā visu trīs Baltijas valstu darbiniekiem nākamajos sešos mēnešos jārēķinās ar vidēji par 30 – 40 procentu mazākiem mēneša ienākumiem, ja neizdodas atrast jaunu darbu.
Baltijas mājsaimniecību budžets visbiežāk nav ar rezervi – kas tiek nopelnīts, tiek arī iztērēts. Savukārt ģimenes ikdienišķās saistības nav iespējams tik ātri samazināt, tāpēc iztrūkumu starp mazākiem ienākumiem un līdzšinējiem izdevumiem nāksies segt no uzkrājumiem. Tādēļ, pat neskatoties uz kompensāciju un pabalstu darba zaudēšanas gadījumā, izaicinājums visu trīs Baltijas valstu darbiniekiem ir viens – kā mīkstināt negaidītu dzīves situāciju finansiālo ietekmi.
Aprēķini liecina – lai izveidotu uzkrājumus pusgadam, ar ko segt ienākumu un izdevumu starpību bezdarba gadījumā, Baltijas strādājošajiem būs nepieciešami pusotrs līdz divi gadi, no saņemtās algas ik mēnesi atliekot 10 procentu. Ja darbaspēka nodokļi nav maksāti, kompensāciju un pabalstu summas būs mazākas, līdz ar to finanšu rezervei jābūt lielākai. ◆
