Katrs autobraucējs vislielāko prieku izjūt divos gadījumos: kad iegādājas automašīnu un kad no tās tiek vaļā.
Katrs autobraucējs vislielāko prieku izjūt divos gadījumos: kad iegādājas automašīnu un kad no tās tiek vaļā. Tieši «tiek vaļā», jo par nodzītu braucamo pie sakarīgas naudas tikt grūti. Pārsvarā īpašnieks saviem benzīnratiem mūža galu nolemj tā sauktajās autokapsētās vai vienkārši sētmalē. It sevišķi jau laukos grēdām vien var redzēt kādreiz ņipros ripotājus. Saimnieku psiholoģija ir vienkārša: lūžņos nodot žēl, tad jau lai labāk rūsē sētmalē. Arī pilsētu ielās arvien biežāk var redzēt pamestas automašīnas, kas pat gadiem ilgi bojā skatu un traucē satiksmi.
Pašlaik Latvijā ekspluatācijā ir apmēram 700 000 transportlīdzekļu, bet 300 000 transportlīdzekļu nav izgājuši ikgadējo tehnisko apskati un nav arī noņemti no uzskaites. 2000. gadā no uzskaites tika noņemts 7000 transportlīdzekļu. Tikai apmēram 18% no pirmo reizi Latvijā reģistrētajām automašīnām ir jaunas.
Tāda ir situācija, kuras uzlabošanai vakar Ministru kabinets akceptēja «Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu», kas paredz transportlīdzekļu importētāju pienākumus un atbildību, kā arī vides prasības nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas uzņēmumiem.
Jaunais likums noteiks, ka uzņēmējs var slēgt līgumu ar licencētu pārstrādes uzņēmumu vai spēkratu pārstrādi videi draudzīgā veidā (piemēram, sapresējot, pārkausējot vai citādi) organizēt pats. Kā šāds likums varētu veicināt atbrīvošanos no nokalpojušām automašīnām?
Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvijai jāpārņem attiecīga ES direktīva, lai novērstu nolietotu transporta līdzekļu uzkrāšanos lūžņos un veicinātu to detaļu savākšanu, otrreizēju izmantošanu un utilizāciju, lai aizsargātu vidi. Likums stimulēšot transportlīdzekļu vraku savākšanu un pārstrādi, turklāt šajos procesos nodrošināšot vides prasību ievērošanu. Paredzēts, ka fiziskās personas varēs nodot nolietoto transporta līdzekli pārstrādei bez maksas, taču augtu izmaksas auto tirgotājiem, kuriem būs jāmaksā dabas resursu nodoklis – apmēram 22 lati par vienu transporta līdzekli (iegūtie līdzekļi tiktu izmantoti, lai subsidētu nolietoto transporta līdzekļu pārstrādi).
Saprotams, ka pret to iebilst tirgotāji. Viņi uzskata, ka MK akceptētā «Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma» pašreizējā redakcija būtu jāprecizē, taču pirms likuma pieņemšanas būtu jāizstrādā koncepcija, kā tā normas tiks piemērotas, jo, lūk, līdz šim šādas koncepcijas vēl nav. Likumprojektā esot arī daudz dažādu nepilnību, kuras būtu rūpīgi jāizpēta un jāpārstrādā, lai pēc likuma stāšanās spēkā netiktu apgrūtināts autotirgotāju darbs. Tiek norādīts: lai arī likums tiek izstrādāts, pamatojoties uz ES prasībām, vairākās ES dalībvalstīs šādu likumu nemaz neesot.
Iespējams, ka līdzīgi pārējiem arī šis likums visiem nešķitīs vienlīdz labs. Bet, lai tas tomēr būtu pēc iespējas pilnīgāks, tiešām būtu vērts ieklausīties pašreizējās redakcijas kritiķu argumentos. Jo mums jau tā ir gana daudz visādu sasteigtu likumu un noteikumu, kas «nestrādā» savu nepilnību dēļ. Minētais veco grabažu likums varētu izrādīties svētīgs gan cilvēkiem, kuri nezina, kā atbrīvoties no lūžņiem, gan valstij, gan padarītu sakoptāku vidi.
Starp citu, likums definē, kas tad īsti ir nolietots transporta līdzeklis. Tas ir priekšmets, no kura īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kurš atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām. Likuma liktenis vēl jāizlemj Saeimai.
