Piena cenas veikalos jau atkal uzblīdušas «trekno gadu» līmenī, sasniedzot pat 71 santīmu par litra paku, bet griķi tuvākajā laikā maksās vismaz divas reizes dārgāk. Tirgotāji, atsaucoties uz ražotāju brīdinājumiem, ziņo – līdz oktobrim pārtika sadārdzināsies vismaz par desmito daļu, bet atsevišķām produktu grupām var sasniegt pat 30 procentu kāpumu. Veikalnieki gan sola, ka izpatiks pircējiem un turpinās akciju politiku, tomēr jau tagad vērojams, ka tirgotāju apetīte, uzcenojot pārtikas produktus, krasi atšķiras. Dažādos veikalos vienu un to pašu preču cenas atšķiras pat par 30 procentiem.
Pašlaik pārtikas nozarē vērojams liels saspringuma brīdis – kaut arī ražošanas izmaksas jau kāpj kopš vasaras otrās puses, piegādātāji līdz pēdējam brīdim cenšas noturēt esošās cenas. «Viņi skatās cits uz citu, un neviens negrib būt pirmais, jo baidās no konkurences. Visi zina, ka cenas jāpalielina, bet ieguvēji būs tie, kas to darīs pēdējie,» saka lielveikalu milža «Maxima Latvija» pārstāvis Ivars Andiņš. Bums būs pēc pāris nedēļām«Aina, kas mūs gaida nākotnē, ir katastrofāla,» tirgotāju un ražotāju preses konferencē uzsvēra Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. Secinājums radies pēc tam, kad situācija saistībā ar pārtikas cenu kāpumu pārrunāta ar tirgotājiem «Aibe», «Lats», «Elvi», «Iki» un lielajiem tirgus spēlētājiem «Rimi» un «Maxima». Arī H.Danusevičs atzīst, ka ražotāji pagaidām ciešas ar cenu palielināšanu, taču pamazām tās jau kāpj. «Augustā sākās ar piena produktiem, tagad turpinās ar putraimiem, bet maize sadārdzināsies oktobrī,» LTA prezidents «Ziņām» skaidro, ka cenas aug, jo vecie pārtikas krājumi izsīkst un pamazām to vietā nāk jaunā raža. Tās pašizmaksa augusi ne tikai pasaules tirgus un laika apstākļu dēļ, bet arī energoresursu cenu kāpuma ietekmē. Piemēram, piena pārstrādātāji saskārušies ar 15 procentu gāzes cenas palielināšanos. Vispirms – piens un putraimiPar cenu kāpumu nozarē runā izvairīgi. Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors Noris Krūzītis vērtē: «Ir pilnīgi skaidrs, ka rudenī un ziemas sākumā būs pakāpeniskus pārtikas produktu, kuros izmantoti graudi, cenu pieaugums.» Veikalu tīkla «Rimi» pārstāve Zane Eniņa teic, ka pagaidām par cenu kāpumu tikai «klīst runas, bet konkrētu ciparu vēl nav». Vasaras otrajā pusē sadārdzinājušies piena produkti un kafija. No gaļas produktu ražotājiem oficiālu informāciju par cenu kāpumu iesūtījis viens putnu gaļas piegādātājs, ziņo zīmola «Elvi» sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne-Drande. Arī «Elvi» graudu izstrādājumu ražotāji par cenu paaugstinājumu neesot informējuši. «Sezonālas cenu izmaiņas, protams, novērojamas Latvijas augļu un dārzeņu sortimentā – tie produkti, kam patlaban beidzas ražas sezona, kļūst dārgāki, bet tie, kuru ražas novākšana tikai sākas, paliek lētāki,» atzīst V.Grigāne-Drande, un līdzīgi saka Z.Eniņa. Savukārt «Maxima» jau vērtē pirmos ražotāju pieteikumus par cenu kāpumu. Piemēram, putraimu piegādātāji vēlas 20 – 30 procentu sadārdzinājumu. Veikalos «Iki» līdztekus pienam par 10 – 15 procentiem jau sadārdzinājusies arī svaigās gaļas produkcija, atklāj SIA «Palink» pārstāve Vita Vilka. «Tikko saņēmām arī pieteikumu no lielākā griķu piegādātāja – viņš paaugstinās cenas par 98 procentiem,» I.Andiņš skaidro, ka arī veikala plauktos cena dubultosies. «Situācija ir kritiska – griķu vienkārši nav un cena kāpj pat pa stundām,» atzīst SIA «Voldemārs» komercdirektore Iveta Švarce. Krievijā griķi noslīkuši lietavās vai izdeguši saulē, bet vietējā jaunā raža vēl nav gatava. «Kad būs mūsu jaunā raža, situācija normalizēsies,» domā I.Švarce. Peļņas daļa esot mazaVairums tirgotāju atteicās «Ziņām» izpaust, kāda daļa no plauktā redzamās cenas nonāk veikalnieka rīcībā. H.Danusevičs no LTA skaidro, ka tirgotāja uzcenojums nepārsniedzot 30 procentu, bet pienam un maizei kā pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem veikali pieliekot tikai 15 procentu. Uz jautājumu, kāda daļa no preces cenas ir veikala ienākums, I.Andiņš no «Maxima Latvija» atbild: «Protams, lielākā ir ražotāja daļa, klāt nāk arī valstij maksātais 21 procenta PVN, bet mūsu daļa dažādiem produktiem atšķiras, un parastā likumsakarība ir, ka Latvijas ražojumiem tā ir mazāka, bet importa – lielāka. Tikpat izvairīgi runā arī otrs lielākais tirgus spēlētājs «Rimi», bet «Iki» jautājumu par uzcenojumu vispār atteicās komentēt. Z.Eniņa no «Rimi Latvia» stāsta, ka maizei, pienam un gaļai tas ir minimāls, nepārtikas precēm – lielāks, bet akcijas produkti bieži tiek tirgoti par tādu cenu, par kādu tos iepērk no ražotāja. Uzcenojuma lielākā daļa sedzot telpu nomas, komunālo pakalpojumu, darbinieku atalgojuma, loģistikas un nodokļu izmaksas. Par peļņu vienīgā runā «Maxima» – pērn nopelnīts ap četriem procentiem no apgrozītā. «Krīzes situācijā ļoti labs rādītājs,» vērtē H.Danusevičs. Aizvien izvēlas akcijas precesLielveikalu «Maxima» un «Rimi» pārstāvji apgalvo, ka akciju piedāvājums krīzes sākumā uzkāpis pat divarpus reižu un aizvien saglabājas nemainīgs, V.Grigāne-Drande saka tieši pretējo – «Elvi» veikalos akciju īpatsvars samazinoties. Viņa norāda, ka pircēji mainījuši iepriekš valdošo stereotipu, ka preces, kam ir cenu akcija, ir zemākas kvalitātes produkti.
