Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Daniels Taršis apsveicis Latviju ar nāvessoda atcelšanu.
Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretārs Daniels Taršis apsveicis Latviju ar nāvessoda atcelšanu. EP paziņojumā uzsvērts, ka ar šo svarīgo lēmumu Latvija pievienojas vairākumam EP dalībvalstu un kandidātvalstu, kas atcēlušas nāvessodu. Tā atcelšana, protams, ir humāns solis. Tajā pašā laikā tā ir kliedzoša divkosība. Serbijā nāvessodu nevainīgiem cilvēkiem «piespriež» NATO (tajā skaitā ES valstu) gaisa spēku piloti, kas pilda savu komandieru pavēles. Komandieri savukārt rīkojas saskaņā ar lēmumiem, ko pieņēmuši Rietumu politiķi – tie paši, kas iestājas par nāvessoda atcelšanu.
NATO militārās akcijas politiskajā retorikā tiek pamatotas ar humānistiskiem apsvērumiem un pasaules sabiedrisko domu, kas, Anglijas premjerministra Tonija Blēra vārdiem, ir vienota jautājumā par Dienvidslāvijas bombardēšanu.
Pasaules sabiedriskā doma, ko piesauc Tonijs Blērs, nav bijusi vienota jau kopš tiem laikiem, kad Ādams un Ieva pameta Ēdenes dārzu un uzsāka strīdu, kuram pirmajam jātaisa pusdienas. Tā nebūs vienota, kamēr pastāvēs civilizācija. Nav vienota arī uzskata, vai trīsgadīgas meitenītes slepkavība un nevainīgu Kosovas bēgļu masveida nogalināšana ar NATO pilotu (Rietumu politiķu) rokām ir (nav) attaisnojama cīņā pret Dienvidslāvijas diktatoru un serbu paramilitārās policijas veikto etnisko tīrīšanu un zvērībām Kosovā.
Pieaugot nevainīgu upuru skaitam, ko Rietumi noliks uz Balkānu miera altāra, pieaugs arī jēdziena «taisnīgums» kropļošana. Jēdziena, ko tik bieži Rietumu politiķi izmanto, formulējot «oficiālo» nostāju saistībā ar Balkānu krīzi.
Miera iniciatīvas, ar kurām nākušas klajā Vācija, Krievija un citas valstis, nav devušas nekādus konkrētus rezultātus. Kardarbība Balkānos turpinās un iegūst arvien plašākas aprises. Albānijā tiek dislocētas ASV jūras kājnieku vienības un kaujas helikopteri, NATO amatpersonas arvien biežāk piemin «ilgstošu» karadarbību, savukārt Slobodans Miloševičs gatavojas «totālam karam».
Kaut arī Ziemeļatlantijas alianse vairākkārt noliegusi oficiālus sakarus ar Kosovas Atbrīvošanas armiju (KAA), britu laikraksts «The Times» vakar publicējis informāciju, saskaņā ar kuru NATO savā aviācijas triecienu kampaņā pret serbu spēkiem Kosovā izmanto izlūkošanas datus, ko piegādā KAA.
Alianses sauszemes karaspēka iebrukšana Kosovā vairs ir tikai laika jautājums. Bet kā notikumi Balkānos attīstīsies pēc tam – par to īsta priekšstata NATO stratēģiem, šķiet, nav, kur nu vēl Rietumu politiķiem!
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džordžs Robertsons savā pirmdienas paziņojumā BBC paudis, ka NATO mērķis nav gāzt Dienvidslāvijas prezidentu Miloševiču, kurš nav izrādījis nekādu piekāpšanos. Robertsons uzskata, ka to veiks paši serbi «par valstij nodarītajiem zaudējumiem un aptraipīto Serbiju». Spriežot pēc notiekošā Serbijā, tas ir ačgārns priekšstats. Serbi postījumos nevaino Miloševiču, bet postījumu veicējus – NATO. Rietumi nav rēķinājušies ar slāvu «ačgārno» psiholoģiju…
Karš Dienvidslāvijā nav tikai lozungi par taisnīguma uzvaru un «zemes atdošanu tiem, kam tā pieder». Dienvidslāvija ir arī poligons, kur NATO izmēģina savas jaunākās paaudzes militārās tehnoloģijas. Kopš Līča kara ieviestie «uzlabojumi» ir jāizmēģina praksē. Aiz bumbošanas stāv militāri rūpnieciskā kompleksa haizivis, kurām jauns karš ir jauni pasūtījumi jeb gaļas kumosi. Šīs haizivis labi pieprot leļļu mākslu: jo stiprāk auklas rausta, jo aktīvāk darbojas lobiji. Šāds poligons ir izdevīgs arī tāpēc, ka Rietumiem dota iespēja uzstāties kā musulmaņu aizstāvjiem. Bet pēc NATO sauszemes spēku ieiešanas Kosovā daļa no «problēmām» neapšaubāmi būs KAA – šā brīža neatzītais sabiedrotais.
Dienvidslāvijas karš ir arī ekonomiska problēma. Tie ir miljardi, ko prasa un prasīs militārās operācijas, un tie ir simtiem miljardu, ko prasīs sagrautās Dienvidslāvijas tautsaimniecības atjaunošana. Ir vēl bēgļu problēma. Kas notiks ar šo miljonu albāņu? Kur tie paliks? Daži simti vai tūkstoši, ko demonstratīvi uzņem Rietumi, ir politisks solis, ne problēmas risinājums. Pat ja pieņemam, ka serbu spēki tiks padzīti no Kosovas (pēc būtības tā ir otras albāņu valsts izveidošana), bēgļiem būs iespēja atgriezties gruvešos, ne savās mājās. «Brīvu» līdzekļu trūkst jau tagad. Vairākās no bēgļu nometnēm tuvākajās dienās var «iesoļot» bads.
Būtu naivi domāt, ka Latviju šī «problēma» neskars vistiešākā veidā.
Par mieru Balkānos ir visi. Vismaz retorikas līmenī. Taču, lai to panāktu, vispirms NATO ir jāpārtrauc militārās operācijas. Sodu ir saņēmusi serbu tauta, ne konkrēti noziedznieki. Spēks demonstrēts jau pietiekami. Vēl ir laiks demonstrēt saprātu.
