Lai gan šodien biežāk jādzird žēlabas par naudas trūkumu un pēc banku skandāliem attieksme pret naudas krātuvēm ir kļuvusi visai piesardzīga, ar bankām saistītu lietu pārzināšana ikvienam nāk tikai par labu.
Lai gan šodien biežāk jādzird žēlabas par naudas trūkumu un pēc banku skandāliem attieksme pret naudas krātuvēm ir kļuvusi visai piesardzīga, ar bankām saistītu lietu pārzināšana ikvienam nāk tikai par labu. «Ziņas» aizsāk Latvijas Bankas piedāvāto rakstu sēriju. Šajā numurā izskatīsim dažus banku piedāvātos noguldījumu veidus.
Kā zināms, naudu bankā nogulda, lai īstenotu noteiktus plānus – sakrātu līdzekļus konkrētam mērķim, izmantotu iespēju nopelnīt uz noguldījumu procentu rēķina vai, noguldot līdzekļus ilgtermiņa noguldījumā, parūpētos par finansiālo drošību vecumdienās. Vēl viens iemesls varētu būt nākotnes aizņēmumi. Un proti, kad banka izskata aizņēmuma pieteikumu, tā ņem vērā potenciālā aizņēmēja finansiālo situāciju. Ja klientam būs regulāru bankas noguldījumu vēsture, banka varētu būt atsaucīgāka, lemjot par iespējām piešķirt kredītu. Cilvēks, kas nolēmis naudu krāt, to, protams, vēlēsies noguldīt drošā vietā. Dažus var interesēt nepārtraukta pieeja savam uzkrājumam. Šādu iespēju dod pieprasījuma noguldījumi. Citi turpretī var atteikties no naudas lietošanas uz kādu konkrētu laiku, lai gūtu lielāku atdevi. Tādus uzkrājumus sauc par termiņnoguldījumiem. Pievērsīsimies banku piedāvātajiem noguldījumu veidiem, jo noguldītāju vēlēšanās no saviem noguldītajiem līdzekļiem iegūt lielāku atdevi procentu veidā ir pilnīgi loģiska.
Vienkāršākais termiņa depozīts ir noguldījums uz fiksētu laiku. Parasti bankas depozītu līgumos paredz iespēju izņemt naudu pirms termiņa, laužot līgumu. Bet tad noguldītājs zaudē augļus. Bieži vien līgumi paredz, ka noguldītājam banka dažas dienas pirms naudas pirmstermiņa izņemšanas ir jābrīdina, lai spētu sagatavot izmaksai nepieciešamo summu. Bankas piedāvā dažāda termiņa noguldījumus – sākot ar septiņām dienām (piemēram, Rīgas Komercbanka un Unibanka) līdz divu gadu depozītam (Unibanka) vai pat piecu gadu noguldījumam (Hansabank-Latvia).
Bankas par tām glabāšanā nodoto naudu maksā klientam atlīdzību, ko sauc par procentu likmi. Piemēram, desmit procentu gadā, vienu procentu mēnesī. Laika periodu, kurā darbojas šī procentu likme, sauc par procentu aprēķināšanas periodu jeb vienkārši par periodu. Noguldīto summu sauc par sākumkapitālu, un tas kopā ar procentiem arī veido uzkrājumu. Aplūkosim piemēru, kā tiek aprēķināts uzkrājums vienkāršam termiņnoguldījumam. Tā formula ir šāda:
S = P (1 + ni) = P + Pni.
Ar S formulā apzīmēts uzkrājums, ar P – sākuma kapitāls, ar n – procentu aprēķināšanas periodu skaits un ar i – procentu likme. Aprēķinot iespējamos ieņēmumus, jāatceras, ka uzkrājuma izmaksāšanas periodam un procentu likmes periodam ir jāsakrīt. Proti, ja n ir izteikts mēnešos, izmanto mēneša likmi, ja n izteikts gados, tad gada likmi, bet ja dienās – protams, dienas likmi. Pieņemsim, ka glabāšanas termiņš izteikts mēnešos, bet lietota gada likme. Tad rēķināsim šādi:
gada procentu likme
————————– x noguldījuma termiņš mēnešos
(mēnešu skaits gadā)
Veicot pirmo dalījumu, iegūsim mēneša procentu likmi.
Piemērs
Rusiņas kundze vienkāršajā depozītā uz trim mēnešiem noguldīja 1700 latu, vienojoties par gada procentu likmi deviņu procentu apmērā. Aprēķināsim viņas uzkrājumu līdz termiņa beigām (skat. formulu).
1700 x 0,09
1700 + ————— x 3 = 1700 + 38,25 = 1738,25
12
Tātad Rusiņas kundze pēc trim mēnešiem saņems Ls 1738,25, nopelnot procentos Ls 38,25.
Noguldījumu ar fiksētu minimālo uzkrāšanas periodu sauc par atvērto depozītu. Visbiežāk šis periods ir mēnesi ilgs. Atvērto depozītu var papildināt jebkurā laikā, bet naudu no tā var izņemt daļēji vai pilnā apmērā vienu reizi uzkrāšanas perioda laikā. Procentu likme par šo noguldījuma veidu būs zemāka nekā par vienkāršo termiņa depozītu, bet augstāka nekā noguldījumam uz pieprasījuma.
Termiņnoguldījumu ar noteiktu uzkrāšanas periodu (mēnesis, ceturksnis) un nosacījumu par procentu periodisku pieskaitīšanu kapitālam sauc par speciālo depozītu. Katrā nākamajā periodā procentus rēķina no lielākas summas, banku terminoloģijā tos sauc par saliktajiem procentiem. Peļņu ir iespējams izņemt arī nekavējoties, līdzko tā radusies. Bet, ja tā netiek izņemta, klientam noguldījuma termiņa beigās ir iespēja saņemt lielāku procentu augļu summu nekā sākotnēji paredzētajā līgumā.
Salikto procentu aprēķināšanai izmantosim šādu formulu (apzīmējumi tie paši, kas 1. formulā):
S = P (1 + ni)
Izskatīsim piemēru uzkrājuma aprēķināšanai speciālajam depozītam:
Zaķa kungs 15. augustā noslēdza ar banku speciālā depozīta līgumu un noguldīja Ls 3000. Līgums paredz vienu mēnesi ilgu uzkrāšanas periodu. Procentu likme ir seši procenti gadā. Aprēķināsim uzkrājumu, pieņemot, ka Zaķa kungs noguldījumu ar uzkrātiem procentiem izņems nākamā gada 10. jūlijā. Pēc formulas P = Ls 3000, n = 10 (pilnu mēnešu skaits, par desmit dienām jūlijā klients procentus zaudē), i = 0,06 : 12.
B = 3000 (1 + 0,06 : 12 x 10) = 3153,42
Zaķa kungs saņems 3153,42 latus.
Noguldījums pēc pieprasījuma ir noguldījums ar brīvas rīcības iespējām. Jebkurā brīdī norēķina kontu var papildināt un no tā izņemt līdzekļus. Bankai ir pienākums izmaksāt tos pēc klienta pirmā pieprasījuma, tādēļ procentu likme šim noguldījumam būs viszemākā. Komercbankas piedāvā dažāda veida noguldījumus pēc pieprasījuma – norēķinu kontus, krājkontus, privātkontus. Norēķinu kontus atver gan juridiskām, gan fiziskām personām, bet krājkontus un privātkontus – tikai fiziskām personām. Ja norēķinu konta turētājs ir uzticama persona, banka var pieļaut negatīvu konta atlikumu, tādējādi klientu kreditējot. Norēķinu konta kreditēšanu sauc par overdraftu. Banka noslēdz ar klientu overdrafta līgumu, kurā norāda maksimāli pieļaujamo kredīta summu – limitu.
Bankas dažreiz nosaka minimālo noguldījuma summu procentu aprēķināšanai. Piemērs: 25. jūnijā Zirnīša kungs atvēra krājkontu, kurā iemaksāja Ls 300. Tā paša gada 8. augustā viņš kontā iemaksāja vēl Ls 150, bet 22. decembrī izņēma Ls 90. Nākamā gada 20. janvārī Zirnītis izņēma visu uzkrāto naudu. Aprēķināsim, cik naudas viņš saņēma, ja par noguldījumu banka izmaksā trīs procentus gadā un procentus gada beigās piesummē pamatsummai.
Banka rēķina procentus katru dienu. 300 latu kontā atradās no 25. jūnija līdz 8. augustam, tātad – 44 dienas. Pirmo un pēdējo dienu vienmēr skaita kā vienu dienu. 22. decembrī kontā bija uzkrāta pamatsumma (ieguldītā) Ls 300 + Ls 150 = Ls 450. Tā atradās bankā 136 dienas (no 8. augusta līdz 22. decembrim). Lai aprēķinātu, cik daudz naudas gada beigās banka pārskaitīja kontā, jānoskaidro, cik dienas līdz gada beigām kontā bija Ls 360 (450 – 90). No 22. līdz 31. decembrim ir deviņas dienas. Pēc jau zināmās formulas atkal izrēķinām procentus, šoreiz – katram laika periodam atsevišķi. Uzkrājums līdz 31. decembrim būtu 360 + 6,47 = 366,47. Uzkrājums līdz 20. janvārim – 366,47 + 0,61 = Ls 367,08. Tāda arī ir summa, ko saņems Zirnīša kungs.
Noguldījumu līgumos var būt paredzēta fiksēto vai mainīgo (peldošo) procentu likme. Pirmā nozīmē, ka neatkarīgi no tirgus apstākļu izmaiņām banka maksās klientam līgumā paredzētu procentu par noguldījumu. Peldoša procentu likme ir saistīta ar inflācijas līmeņa izmaiņām Latvijā. Ja tas būtiski mainās, ar bankas valdes lēmumu procentu likme var tikt mainīta. Par to paziņo publiski, parasti ne vēlāk kā septiņas dienas, pirms izmaiņas stājušās spēkā. Klientam tādā gadījumā ir izvēle: pārtraukt līgumu un saņemt noguldītās summas apjomu un uzkrātos procentus vai arī turpināt līgumu ar jaunu procentu likmi. Inflācijai augot, likme var tikt palielināta, tādējādi klienta noguldījums tiks no inflācijas pasargāts. Slēdzot noguldījuma līgumu vai izņemot naudu no konta, klientam jāuzrāda pase vai jaunā parauga autovadītāja apliecība. Noguldītājs ir tiesīgs pilnvarot citu personu rīkoties ar depozītu, kā arī to novēlēt.
