Aptuveni simts politiski represēto apvienības “Staburadze” un citu nevalstisko organizāciju dalībnieku, politisko partiju biedru, kā arī pašvaldību pārstāvju 23. augustā tradicionāli pulcējās Svētbirzē, kur nolika ziedus pie memoriāla.
Memoriālam – 10
Aprit desmit gadu, kopš Svētbirzē atklāts memoriāls “Ciešanu ceļš”, kurā uz akmens plātnēm iegravēti 688 izsūtījumā, komunistiskā režīma soda nometnēs un cietumos mirušo Jelgavas apriņķa iedzīvotāju vārdi. “Staburadziete” Maija Skusta, kas bija viena no šī personu saraksta veidotājām, atzīst, ka tas nav pilnīgs, tomēr pusotra gada garumā, vācot informāciju no dažādiem avotiem, padarīts liels darbs. “Par šo darbu man piešķīra Jelgavas pilsētas “Goda zīmi”. Taču ne mazāk šajā projektā ir strādājis “staburadzietis” Valdis Kleins, arī viņam pienāktos “Goda zīme”,” teic M.Skusta.
Pirms desmit gadiem bijušas šaubas, vai akmens plāksnēs iegravētie personu vārdi nokrišņu ietekmē drīz vien neizdzisīs. “Tā arī notika, un uzrakstus vajadzēja atjaunot. Arī tagad tie vairākās vietās ir padzisuši,” atzīst M.Skusta. Viņa atklāj, ka “Ciešanu ceļa” izveidi rosināja agrākais “Staburadzes” vadītājs Ilmārs Uzāns, kas pats bija no Jēkabpils un tādēļ nepretendēja uz to, ka viņa un viņa tuvinieku vārdi būtu ierakstīti memoriālā.
Ulmanis cerējis uz vieglu okupāciju
Lielu atsaucību guva “Staburadzes” priekšsēdētājas vietnieces Lauras Zeimes uzruna. “Mēs esam šeit, lai liecinātu, ka bija tādi laiki un tāda masu iznīcināšanas politika. Šī diena tiek atzīmēta, lai tas nekad neatkārtotos,” viņa sacīja. L.Zeime nesen kopā ar citiem “Sibīrijas bērniem” atgriezusies no brauciena pa Krievijas Tālajiem Austrumiem. “Es gribu pateikt paldies saviem vecākiem, ka viņi mums deva tādu prātu, ka mēs nepalikām tajā varenajā un bagātajā zemē, bet atgriezāmies Latvijā, ko Dievs kā savu skaistāko zemi ir dāvājis mums. Lai tai saules mūžs!”
Runās tika uzsvērts, ka Latvijas vēsturē 23. augusts ir ne tikai diena, kad 1939. gadā par Eiropas pārdali noziedzīgi un slepeni vienojās nacistiskā Vācija un komunistiskā Padomju Savienība, bet tā ir arī Latvijas spēka diena. Proti, 1989. gadā, nevardarbīgi cīnoties par Baltijas valstu atjaunošanu, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas patriotiem izdevās akcija “Baltijas ceļš”. Toreiz, rokās sadodoties uz ceļa, no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai nostājās simtiem tūkstošu, ja pat ne miljons cilvēku. Savukārt Zemessardzes veterāns un politiski represētais Ilgars Puškevics “Ziņām” sacīja, ka 23. augusts vēl jāatzīmē tādēļ, ka šajā datumā 1991. gadā, kad tik tikko bija atjaunota Latvijas valsts, pieņemts likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Savukārt piemiņas pasākuma dalībnieks politiski represētais Jānis Ābele stāsta, ka jaunākajos vēsturnieku pētījumos atklājies – Ribentropa–Molotova pakta slepenie protokoli tik slepeni nemaz nebija. Latvijas izlūkdienests valsts autoritārajam vadītājam Kārlim Ulmanim par slepeno pielikumu saturu ziņojis jau nākamajā dienā. Taču K.Ulmanis ar Igaunijas autoritāro vadītāju Konstantīnu Petsu vienojušies, ka šo informāciju neizpaudīs. “Droši vien cerēja uz vieglu okupāciju,” secina J.Ābele.
