Divas stundas ilga debates Zemgales apgabaltiesā, kur tika skatīta Jelgavas novada iesniegtā apelācijas sūdzība par Jelgavas tiesas spriedumu Daukšu lietā. Tiesneši Regīna Knabe, Daina Baltā un Aigars Sniedzītis lika manīt, ka šīs problēmas risinājums šoreiz nav īsti tiesas kompetencē. Tomēr Jelgavas domes nolīgtie juristi Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgers palika pie sava, apgalvojot, ka Zaļenieku pagasta zemnieks Tālivaldis Bratkus nevis labticīgi, bet, slēpjot no pašvaldības problēmu, ar Jelgavas rajona padomes un Zaļenieku pagasta padomes nekorekti sagatavotajiem dokumentiem (1995. gadā) vēlējies paturēt īpašumā dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas Daukšas ar tiem piederošajiem 64,4 hektāriem zemes.
Savukārt T.Bratkus advokāts Pauls Makarovs-Makaronoks atzina, ka izlīgt mieru ar Jelgavas novada pašvaldību varētu tikai tādā gadījumā, ja vispirms tā atvainotos Bratkus ģimenei par nodarīto pārestību un apvainojumiem. No tiem spilgtākais, pēc viņa teiktā, ir meli, ka jaunie Daukšu saimnieki nav organizējuši nevienu Aspazijas atceres sarīkojumu. Tajā pašā laikā debatēs tika atzīts – nevis Jelgavas novada pašvaldības, bet gan Zemesgrāmatas tiesneša kompetencē ir Bratkus ģimenes īpašumtiesību atzīšana.
Maijā pieņemtajā Jelgavas tiesas spriedumā tika atzīts, ka šajā īpašuma iegūšanas apstrīdēšanā ir iestājies vairāk nekā desmit gadu noilgums un ka T.Bratkus, samaksājot pirkuma līgumā prasītos 22 tūkstošus latu, ir kļuvis par labticīgu pašvaldības mantas ieguvēju. Sprieduma nolasīšana Zemgales apgabaltiesā paredzēta 12. septembrī.
