Jelgavas sabiedrībā sākusies diskusija par skolotāja Vladislava Stafecka godam nopelnīto, bet tā arī nepiešķirto un nesaņemto Triju Zvaigžņu ordeni.
Jelgavas sabiedrībā sākusies diskusija par skolotāja Vladislava Stafecka godam nopelnīto, bet tā arī nepiešķirto un nesaņemto Triju Zvaigžņu ordeni. Ordeņa pieprasīšanai, bet nepiešķiršanai ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli. Sākšu ar subjektīvajiem.
Skolotāju Vladislavu Stafecki iepazinu, strādādams Ozolniekos Meliorācijas pārvaldē Latvijas Tautas frontes atbalsta grupu veidošanas laikā 1988. gada augustā un septembrī. Vēlāk, nebūdams nekādos augstos amatos, skolotājs Stafeckis faktiski bija Latvijas Tautas frontes Ozolnieku nodaļas sirdsapziņa, es pat teiktu, morālo vērtību etalons. Viņš bija apmēram tāds kā mācītājs Juris Rubenis, kas tagad ir Triju Zvaigžņu ordeņa domē. Daudzi politiķi Jelgavas pievārtē, konkrēti, Indulis Bērziņš, Augstākās Padomes, 5., 6., 7. Saeimas deputāts un tagadējais ministrs, Gunārs Preinbergs, Augstākās Padomes deputāts, pēc tam Rīgas Domes deputāts, arī Ozolnieku pagasta vecākais Māris Ainārs, var būt pateicīgi tieši Vladislavam Stafeckim, kas bruģēja ceļu uz varas un slavas virsotnēm. Jā, starp citu, zaļais, «Ceļa» un tautpartijiskais Dzintars Ābiķis laikam būs aizmirsis 1992. gada Lāčplēša dienu, kad pēc skolotāja Stafecka iniciatīvas Ozolniekos tika atrasti nelieli ģimenes kapi, kuros kara laikā no piefrontes hospitāļa bija apglabāti vairāki vācu karavīri un daži latviešu leģionāri. Kapu plāksne tur toreiz tika atklāta pēc V.Stafecka iniciatīvas. Tik tālu mans subjektīvs vērtējums. Vēlreiz atkārtoju, ka V.Stafeckis bija pelnījis ordeni.
Šīs problēmas risinājumā bija arī dažādas nepilnības. Pirmkārt, pēc nolikuma, cilvēki, kurus izvirza apbalvošanai, netiek publiskoti vismaz reģionālajā līmenī. Sabiedriskās organizācijas varētu dot vismaz atsauksmes par viņiem. Jelgavā diez vai bija daudzi, kas zināja, ka skola izvirzījusi V.Stafecki. Otrkārt, bijušā prezidenta Gunta Ulmaņa laikā Triju Zvaigžņu ordenis tiešām tika devalvēts. To dalīja pa labi un pa kreisi, tāpēc jaunā Triju Zvaigžņu ordeņa dome pareizi rīkojās, sākot lielāku atlasi. Protams, ieteikums piešķirt ordeni kaut kādas lauku skolas izvirzītam kandidātam tika nolikts kaudzītē Goda zīmes, nevis ordeņa piešķiršanai. Treškārt, man liekas, ka šinī gadījumā nospēlēja lomu tas, ka kaut kāda maza lauku skoliņa par ieguldījumu jaunsargu apmācībā un filatēlijā izvirza kādu skolotāju. Ar mums ne vienmēr Rīgas kungi rēķinās. Tas vēl varētu būt mans subjektīvais vērtējums.
Pēc nominācijas noteikti vajadzētu nodrošināt šiem kandidātiem plašu publicitāti, lai varētu izteikties vietējie cilvēki, kas viņus pazīst. Tas, ka Dome ir sākusi mazāk piešķirt ordeņus, domāju, ir pareizi. Ceru, ka Jelgavas sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas un arī pagasts vēlreiz atkārtos savu pieteikumu un skolotājs Stafeckis tomēr saņems pelnīto ordeni tuvākā nākotnē.
Pēteris Miļūns, Domes deputāts, bijušais Latvijas Tautas frontes Ozolnieku nodaļas līdzpriekšsēdētājs
