Partijas «Sabiedrība citai politikai» deputātu kandidātu saraksta līderi Jelgavas pašvaldības vēlēšanām Gundu Balodi intervē Edgars Sauka un Armands Jēgermanis.
– Jūs politikā esat iesaistījusies pirmo reizi. Kādēļ tieši tagad un tieši «Sabiedrība citai politikai» (SCP) deputātu kandidātu sarakstā?Domāju, mans lēmums startēt Jelgavas pašvaldības vēlēšanās atbilst šābrīža ekonomiskajai situācijai. Mūsu partijas priekšvēlēšanu programmā drošība un stabilitāte minētas kā prioritātes. Aktualizējušies sociālie jautājumi, kas man kā Sociālo lietu pārvaldes darbiniecei ir labi pazīstami. Darbs ar cilvēkiem un praktiskā palīdzība viņiem ir mana ikdiena. Savukārt partija ir instruments, ar kuru realizēt idejas konkrētajā sabiedrībai nozīmīgajā jautājumā. SCP iesaistījos, jo man ir pieņemami tās politiskie virzieni, tajā ir arī zinoši un par savu ideju degoši cilvēki.– Solāt veikt pilnīgu pašvaldības iestāžu un uzņēmumu funkcionālo un finanšu auditu, kas ļautu novērtēt izdarīto, apzināt situāciju un pārliecināties, vai nenotiek funkciju dublēšanās. Vai ir kāds acīmredzams nesaimnieciskuma piemērs?Vienkāršākais un nepareizākais būtu visu esošo nocirst kā ar cirvi neizvērtējot. Tā ir tikai šķietamība, ka mehāniska samazināšana un apcirpšana ieekonomēs līdzekļus. Dzīve pierāda pretējo. Uzreiz varu teikt, ka tiks rūpīgi izvērtētas visas pašvaldības aģentūras un uzņēmumi, kas atbild par pilsētas saimniecību. Ieskaitot tos, kuros ir pašvaldības kapitāldaļas.– Kā plānojat īstenot partijas programmā minēto par sabiedrības iesaistīšanu pašvaldības uzņēmumu darbības lietderības izvērtēšanā?Nekas labāks par publiskajām aptaujām, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli, līdz šim nav izdomāts. Cik man zināms, arī līdz šim pašvaldība regulāri pasūtījusi šādas aptaujas, tikai to rezultāti lielākoties plašākai auditorijai nav bijuši pieejami. Vien atsevišķi nelieli fragmenti, kas parāda pašvaldību rožainā gaismā. Lai cik tas dīvaini nebūtu, zinu, ka vairums deputātu ar tiem iepazinās vienīgi ar preses starpniecību.– Kuras nozares un uzņēmumi pilsētai ir svarīgākie un visvairāk atbalstāmie? Kas ir, teiksim, Jelgavas prioritāte uzņēmējdarbībā?Manuprāt, šis ir laiks, kad nopietni jāpārvērtē pilsētas attīstības prioritātes. Tas būtu viens no pirmajiem darbiem, kas jāveic jaunajai domei. Tas saliktu punktus uz i, kas un kā tiks atbalstīts. Manuprāt, galvenajam kritērijiem jābūt – darbavietas, nodokļi pašvaldībai un valstij un draudzīgums pret vidi.– SCP iestājas par alternatīvās apkures projektu ieviešanu jaunajos projektos. Bet ko darīt iedzīvotājiem, kuri jau sen izmanto veco siltumapgādes sistēmu? Vai veicināsiet alternatīvās apkures ierīkošanu?Nav noslēpums, ar kādu pretestību ierīkot savu apkuri nācies sastapties jauno daudzdzīvokļu māju būvētājiem. Šāda uzspiešana, neļaujot izvēlēties citu siltumapgādes veidu, jālikvidē. Padomju laikā būvētajos mājokļos apkures veidu gan var mainīt visa māja kopā, ne atsevišķi.– «Veicināsim pilsētas dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanu» – to sola teju visi. Kā esat iecerējuši šo jautājumu risināt, ņemot vērā, ka cilvēki ir diezgan neaktīvi?Energoefektivitātes uzlabošanai parasti tiek piedāvāta pilna pakete, kas sastāv no četrām daļām un ir ļoti dārga. Mums ir doma piedāvāt šos darbus veikt pakāpeniski, lai tie izmaksā lētāk. Ir arī iecere to sākt ar pašvaldībai piederošo dzīvokļu fondu. Saprotams – piesaistot arī Eiropas līdzekļus. Un, protams, iedzīvotāji jāturpina izglītot un ieinteresēt.– Kādiem, jūsuprāt, jābūt kritērijiem, lai noteiktu maznodrošināto ģimeņu statusu?Ministru kabineta noteikumos norādīts, ka ģimenes ar kredītsaistībām nevar iegūt trūcīgas ģimenes statusu, tajā pašā laikā atrunāts, ka pašvaldības drīkst noteikt labvēlīgākus noteikumus. Viena no mūsu iecerēm ir tos pārskatīt. Piemēram, ja ģimene paņēmusi 200 latu kredītu apkures rēķina samaksai, tā skaitās ģimene ar saistībām, kas nevar iegūt pašvaldības palīdzību. Pašvaldība šo situāciju var mainīt un palīdzēt arī tiem, kuri ņēmuši aizdevumu sava vienīgā mājokļa iegādei. Ienākumu robeža – 90 latu – noteikta valsts mērogā, un šo latiņu gribētos mainīt, lai gan tas nav mūsu ziņā.– Vai ir kādas jomas, kur līdzekļus vajadzētu pārdalīt par labu citām, piemēram, tai pašai sociālajai jomai?Te varētu jautāt – vai Jelgavas iedzīvotāji tiešām ir ar mieru maksāt 1000 latu dienā par it kā bezmaksas informāciju? Bet aptuveni šāda summa rodas, izdalot attiecīgās aģentūras budžetu uz visām darba dienām! Jā, iedzīvotāji jāinformē, taču to var paveikt arī ar zemākām izmaksām, nenomājot dārgas biroja telpas.– Jūs nepretendējat uz mēra amatu, taču, ņemot vērā darba pieredzi, iespējams, atbilstošs varētu būt mēra vietnieces postenis sociālajos jautājumos. Vai varat minēt trīs kvalitātes, kuru dēļ jūs būtu tam piemērota?Man ir ilgstoša pieredze pašvaldības darbā, es pārzinu sociālos jautājumus, ikdienā apzinu apmeklētāju vajadzības, praktiski risinu viņu problēmas. Uzskatu, ka man piemīt prasme strādāt komandā, uzņemties atbildību, kā arī mērķtiecība.– Kādi būtu trīs pirmie darbi, kurus jūs vēlētos paveikt, strādājot šajā amatā?Pirmais – izveidot profesionālu, zinošu komandu. Otrais – veikt pašvaldības iestāžu un aģentūru funkciju auditu, trešais – nodrošināt atklātību lēmumu pieņemšanā, lai iedzīvotāji zinātu, kas notiek pašvaldībā. Pilnu interviju ar G.Balodi, kā arī citu sarakstu līderiem lasiet portālā www.zz.lv
