Līdzās psiholoģiskiem un sadzīviskiem jautājumiem saderinātie katoļu baznīcā mācās arī par auglības atpazīšanas metodēm
Lai stiprinātu laulības institūciju, Labklājības ministrija drīzumā plāno sagatavot pirmslaulību mācību programmu pāriem, kuri nolēmuši reģistrēt savas attiecības dzimtsarakstu nodaļā. Šajās mācībās viņi spriestu par psiholoģiskajiem, sadzīviskajiem, juridiskajiem un citiem jautājumiem, ar ko var nākties saskarties kopdzīvē. Taču sagatavošana ģimenes dzīvei nav nekas jauns – daudzas kristīgās baznīcas jau gadu desmitiem māca saderinātos, kā vislabāk sadzīvot un ko par laulību saka Dievs. Piemēram, šovakar vairāku nedēļu ilgus kursus Jelgavas Romas katoļu draudzē sāks 15 pāru, kuri vasarā gatavojas teikt viens otram «jā!» uz mūžu. Tāpēc uz sarunu aicinām Jelgavas diacēzes bīskapu Edvardu Pavlovski.
– Kādas zinības pāri, kas gatavojas laulībām, gūst mācībās katoļu baznīcā?
Gatavošanās laulībām notiek no divām pusēm. Saderināto kursi ir vairāk psiholoģiski, aplūkojot sadzīves kontaktu līmeni. Uzsveram, ka ģimenē ir vajadzīgs dialogs. Lai nebūtu tā, ka laulātie aizcērtas un ignorē viens otru. Neatbild uz otra jautājumiem, aizgriežas – ai, liec man mieru! Dialogs nozīmē teikt visu, ko pārdzīvoju, kas man patīk un kas ne. Parasti satiekas divi nepazīstami cilvēki, kuri nav auguši kopā un nepazīst viens otra vecākus un radiniekus. Principā absolūti sveši cilvēki, kas kaut kādu apstākļu dēļ ir iemīlējušies. Līdz ar to viņi nespēj saprast, kas pretējai pusei ir patīkams. Pavisam atšķirīga ir vīrieša un sievietes psiholoģija. Kad ir dialogs un sieva vīram saka – mīļais, mani šī tava attieksme ļoti sāpina, viņš arī ir gatavs to aiztaupīt. Un otrādi. Arī vīrs sievai var pateikt – paklau, man nepatīk, ka vienmēr viss ēdiens ir piededzis. Varbūt vari nolikt to mobilo un neatbildēt uz zvaniem, kad tā pankūka cepas. Ne jau Obama tev zvana! Ģimenē visās lietās vajadzīga piekāpšanās un pastāvīga domāšana, kas patīk otram. Uz beigām runājam arī par seksuāliem jautājumiem – par auglības atpazīšanas metodiku. Katoļu baznīca iestājas pret kontracepcijas līdzekļiem. Piedāvājam ģimenes regulāciju, atpazīstot, kad sieviete ir kulminācijā auglīga. Šajās dienās tad arī var izsargāties no saskarsmes, ja nevēlas bērniņu. Taču šo metodi neakcentējam kā kontracepciju. Tieši otrādi – lai pamācītu paškontroli, kad pārim ir optimālākais laiks, lai notiktu ieņemšana.
– Zinot sekulārās sabiedrības un arī citu kristiešu nostāju dzimstības regulēšanas jautājumā, atbalstot kontracepcijas līdzekļus, vai katoļu pāri viegli «ņem pretī» auglības atpazīšanas metodiku?
Jā, un viņi klausās ar ļoti lielu interesi. Nodarbībās izmantojam videomateriālus, skaidrojumu. Taču vienas stundas laikā nav iespējams izsmeļoši visu paskaidrot. Ja kāds vēlas dziļāk un nopietnāk iepazīties ar šīm lietām, piedāvājam atsevišķu nodarbību ciklu. Interesentu ir pietiekami daudz.
– Kas strādā ar saderinātajiem pāriem? Vai priesteri, kuri dzīvo celibātā un viņiem nav savas ģimenes?
Garīdznieks vienmēr ir klāt. Viņš ir lietas kursā par visu šo procesu. Sākumā pasaka kādu vārdu, bet neaizņem laiku ar moralizēšanu. Pārsvarā saskaņā ar noteiktu programmu ar saderinātajiem runā laulātie no mūsu draudzes. Viņi sagatavo katru vakaru un no pieredzes stāsta, kā risināt konkrēto jautājumu. Kad runājam par auglības atpazīšanas metodi, pieaicinām ginekologu. Šie kursi jau nav audzināšana, bet pāriem darbs vienam ar otru. Beigās mēs neliekam rakstīt ieskaiti un nevienu nekontrolējam, bet aicinām pašiem izrunāt jautājumus, kurus dažreiz neiedomājas vai kautrējas uzdot viens otram. Pēc saderināto kursiem notiek vēl piecas sešas nodarbības, kurās laulība tiek aplūkota no teoloģiskā viedokļa. Tās savukārt vadu es vai Bērniņa Jēzus māsas karmelītes.
– Kādi ir kritēriji, lai laulātos katoļu baznīcā? Piemēram, vai šie kursi ir obligāti?
Jā! Pirmkārt jau tāpēc, ka mēs rūpējamies, lai tie, kuri iepazinušies un taisās laulāties, nedomātu, ka viņiem nebūs jātiek galā ar dažādām kopdzīves problēmām. Kā dažkārt iedomājas jauni šoferi – noteikumi ir tiem, kuri neprot braukt, bet es taču protu! Šķirto laulību statistika ir šausmīga. Salīdzinot ar dzimtsarakstu nodaļu, mūsu gan ir laba – no 30 pāriem varbūt tikai kāds viens izšķiras, jo mācām, ka Dieva priekšā slēgta laulība ir nešķirama. Cilvēks ir brīvs tikai pēc vīra vai sievas nāves. Tas nozīmē, ka citus baznīca otrreiz nelaulā. Ja solījuši baznīcai un Dievam, tas ir uz mūžu! Nevar pateikt, ka solot tikai pajokoja. Citādi nekādus super noteikumus neizvirzām. Skaidrs, ka laulājam katoļus. Ja ne viens, ne otrs negrib būt par draudzes locekļiem, tādus maksas pakalpojumus nesniedzam. Ar zobu sāpēm laulājam katoli ar nekristītu cilvēku. Vispār neiesakām jauktas laulības. Katrā tādā gadījumā nepieciešama bīskapa atļauja. Konfesionālā atšķirība sarežģī laulāto ģimenes dzīvi. Atšķiras skatījums kaut vai uz pašu galveno – laulības nešķiramību.
– Jūsu šķirto laulību labā statistika liecina, ka tomēr ir iespējams dzīvot, «līdz nāve šķirs».
Gatavojam pārus, ka tas ir iespējams, nevis, ka laulība ir kāda nelaime, bet laime. Esmu apprecējies un zinu, ka laulātais mani neatstās, lai kas ar mani notiktu. Sieva nebaidās dzemdēt sesto bērnu, jo zina, ka pēc tam vīrs viņu nepametīs. Tāpēc laulības nešķiramību atkal un atkal uzsveram kā žēlastību un palīdzību. Kā dāvanu, nevis – iekritu, vairs nevarēšu atstāt vīru vai sievu! Bet es taču viņu mīlu! Man nevajag viņu atstāt un domāt, ka cits varbūt ir labāks. Jautājums ir atrisināts. Turklāt tas ir Dieva likums, kas dod bērnam tiesības dzīvot un tikt audzinātam viņa paša ģimenē. Ja cilvēks to pārkāpj, viņš par to ir atbildīgs. Tas nav joks!
– Ņemot vērā šo nopietno prasību nešķirties, vai izdodas arī kādu atrunāt laulāties?
Katrā otrajā grupā kāds atkrīt gan. Gatavošanās reizē mēs dažreiz pa jokam, bet reizē arī nopietni sakām, ka esam atnākuši likt jums pārdomāt. Ja negribat atvērties viens otra priekšā un pieņemt nevis mūsu izdomātu, bet vispār kā tādu ģimenes dzīves programmu, laulībām neesat gatavi. Dažreiz pāri nemaz nav domājuši par šīm lietām. Iemīlēties paspējuši, bet nesaprot, ko nozīmē mīlēt. Eiforija ar laiku noplok. Kas notiek pēc tam? Atstāj viens otram kredītus un aiziet katrs uz savu pusi. ◆
