Sestdien uz šosejas Talsi – Kuldīga automašīna «Audi 80» iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar citu vieglo automašīnu. Negadījumā uz vietas gāja bojā divi cilvēki, bet viena jauniete mira vēlāk slimnīcā.
Sestdien uz šosejas Talsi – Kuldīga automašīna “Audi 80” iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar citu vieglo automašīnu. Negadījumā uz vietas gāja bojā divi cilvēki, bet viena jauniete mira vēlāk slimnīcā. Vēl seši cilvēki, ieskaitot otrās automašīnas vadītāju, guvuši ļoti smagas traumas. Divi motociklu vadītāji tajā pašā dienā ieskrēja stāvošā kravas automašīnā, un bojā gāja viens no viņiem. Saskrienoties diviem kravas auto, mira vienas automašīnas vadītājs.
Pagaidām vēl tiek noskaidrots, vai šo satiksmes negadījumu izraisītāji bijuši alkohola reibumā. Vai tikai vienas dienas ceļu satiksmes negadījumu un tajos bojāgājušo un ievainoto statistika nav pārāk drūma? Tie, kas zina, cik liela ir “Audi 80” automašīna, sapratīs, ka, tajā sasēžoties astoņiem (!) cilvēkiem, ir pārkāptas visas prātam aptveramās normas. Pārsteidz, cik vieglprātīgi šajā gadījumā rīkojās tie, kas tur salīda kā siļķes bundžā.
Domājams, neviens nebūs īpaši izbrīnījies, ja uzzinās, ka vairums šo “siļķu” bijuši “zem grādiem”.
Ceļu policija ziņo, ka noķerts tik un tik ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju, kā arī dzērumā un narkotisko vielu dullumā braukušo. Skaitļi ir iespaidīgi, un nav saprotams, kāpēc tiem ir tendence palielināties. Tāpat kā negadījumu upuru skaitam. Kāpēc policijas statistika kļūst arvien drūmāka? To laikam gan nepateiks neviens. Acīmredzot kaut kas nav kārtībā nedz autovadītāju sagatavošanas sistēmā, nedz policijas attiecībās ar autovadītājiem, nedz autovadītāju attieksmē pret savu un, galvenais, citu satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību. Tā sākumā minētajā avārijā smagi cieta pretimbraucošās automašīnas vadītājs.
Tuvojas jāņošanas svētku brīvdienas, kas pirms dažiem gadiem pat ieguva nosaukumu “asiņainie Jāņi”, jo ceļu negadījumos bojā gāja vairāk par divdesmit iereibušiem jāņabērniem. Gods godam, pēdējos gados šajā laikā Ceļu policija strādā ar īpašu uzcītību un nekas līdzīgs nav atkārtojies. Tomēr šā pusgada negadījumu statistika liecina, ka kampaņveida pasākumiem ir īslaicīgs pozitīvs efekts. Situāciju kopumā tie neuzlabo. Nemazinoties bezatbildībai par savu un svešu dzīvību, diezin vai situāciju uzlabos no 1. jūlija ieviešamā pārkāpumu soda sistēma. Nav jau arī noslēpums, ka pēc satiksmes noteikumu pārkāpuma ne viens vien grēkāzis atpircies no soda ar kukuli ceļu policistam. Protams, Ceļu policijas vadība tūlīt var nākt klajā ar iebildi, ka paši vien esam vainīgi, jo kukuļus policistam piedāvājam mēs. Savukārt policistu smieklīgi mazās algas tiek norādītas par iemeslu tam, ka viņi ņem tos “piecīšus”. Kamēr nebūs risinājuma šim apburtajam lokam, nekas nemainīsies. Kādā citā Latvijas nostūrī iereibušu jauniešu bariņš kārtējo reizi kāps mašīnā un doties piedzīvojumu meklējumos.
Nenoliedzami, bez vainas nav arī masu saziņas līdzekļi. Nesen kādā ekstrēmiem sporta veidiem veltītā žurnālā varēja lasīt sajūsmināta autora piedzīvojumus nelegālu dragreisa sacensību laikā. Tur bija izlasāms viss, ieskaitot pat sacensību dalībnieku apziņošanas sistēmu, ziņas par Ceļu policijas posteņiem, kā arī “sacensību” noteikumu sīku izklāstu. Tas nav aicinājums ieviest cenzūru. Taču, kamēr nemazināsies bezatbildība uz ceļiem, jāsaprot, ka ar kārtējo skumjo nopūtu būs par maz.
