Norvēģijas Spidebergas pašvaldības pārstāvji Steins Holands un Gunnars Hjorthaugs pirmdien rajona pašvaldību vadītājiem stāstīja, kā Spidebergā tiek īstenots «Drošas pašvaldības» projekts, iesaistoties PVO koordinētajā starptautiskajā tīklā.
Norvēģijas Spidebergas pašvaldības pārstāvji Steins Holands un Gunnars Hjorthaugs pirmdien rajona pašvaldību vadītājiem stāstīja, kā Spidebergā tiek īstenots «Drošas pašvaldības» projekts, iesaistoties Pasaules Veselības organizācijas (PVO) koordinētajā starptautiskajā tīklā.
Seminārs pašvaldību vadītājiem tika realizēts kā turpinājums rajona Padomes izpilddirektores Mudītes Priedes pieredzes braucienam uz Norvēģiju, kur gūtas drošas vides veidošanas idejas. Spidebergas pašvaldības vadītājs S.Holands un projekta koordinators G.Hjorthaugs iepazīstināja ar projekta īstenošanas secīgajiem soļiem, aicinot arī Jelgavas rajona pašvaldības sadūšoties un iesaistīties.
Spideberga atrodas netālu no Oslo, līdzās ceļam, kas ved uz Stokholmu, un tajā mīt 4700 iedzīvotāju. Ne pašvaldības prestiža, bet šo iedzīvotāju labā tad arī tiek realizēts drošas vides veidošanas projekts, kas aptver programmas visām vecumu grupām. Piemēram, ar pašiem mazākajiem un viņu vecākiem tiek runāts par drošības pasākumiem, lai novērstu bērnu traumatismu sadzīvē. Bērnudārza mazuļi jau tiktāl izglītoti, ka zina, kā novērst dažādus negadījumus, kā šķirot atkritumus, kā taupīt elektrību. Ar skolas puikām savukārt var apspriest, kā risināt konfliktu bez kautiņa. Bet pusaudži par savām problēmām labprātāk runā divatā, tāpēc novērtē iespēju reizi nedēļā tikties ar mediķi vai psihologu. Īpašas ir grupas padzīvojušajiem ļaudīm – dažādās nodarbībās viņi gūst iemaņas un atgādinājumus, kā saudzēt savu veselību un izvairīties no traumām.
Uz asfalta krāsotas margrietiņas, kas iezīmē drošāko ceļu uz skolu. Stiepļu pinuma žogs ap bērnu spēļlaukumu, lai bumba nenonāk uz ceļa. Rūpēs par vecajiem cilvēkiem ziemā – pašvaldības sagādāts maisiņš ar smiltīm, ko pakaisīt slidenās vietās, arī bikses ar polsteriem, lai krītot nesalauž gūžas kaulu, kas ir bieža trauma ar iekaisumiem un pat letālām sekām. Minot šos un citus piemērus, Spidebergas pārstāvji uzsvēra, ka iepriekš rūpīgi analizēta visu riska faktoru statistika un cēloņi.
Pasākumi drošas vides veidošanai iekļauti pašvaldības attīstības 20 gadu plānā, bet iesaistīšanās PVO starptautiskajā tīklā devusi darbam jaunu stimulu. «Esam šajā tīklā uzņemti šogad jūnijā, bet pirms tam bija pieteikšanās un divu gadu centīgs darbs,» saka G.Hjorthaugs, uzsverot, ka tam nevajag daudz līdzekļu un papildu darbinieku, bet pats svarīgākais ir problēmas izpratne un iedzīvotāju kopīga vēlme to risināt. Tagad Spideberga savu pieredzi nodod tālāk, jo tāds arī ir PVO starptautiskā tīkla darbības mērķis.
