Nāk Kārļa Ulmaņa 125. dzimšanas diena, kas 7. septembrī Pikšās tradicionālajā piemiņas pasākumā pulcēs izcilā latviešu valstsvīra piemiņas glabātājus.
Nāk Kārļa Ulmaņa 125. dzimšanas diena, kas 7. septembrī Pikšās tradicionālajā piemiņas pasākumā pulcēs izcilā latviešu valstsvīra piemiņas glabātājus. 3. septembrī Kārļa Ulmaņa jubileju atzīmēs arī viņa dibinātajā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, kas gadu gaitā ir pārtapusi par trešo lielāko augstskolu Latvijā – LLU. «Ziņas» zīmīgās jubilejas sakarā iegriezās 1747. gadā celtajā Bērzes baznīcā. Šajā dievnamā Kārlis Ulmanis ir kristīts, iesvētīts. Tur viņš 1939. gada Pļaujas svētkos pēdējo reizi, grēkus nožēlojot, gāja pie dievgalda (pieķeru sevi pie domas, ka līdz šim nekad neesmu manījis, ka kāds no mūsu atjaunotās Latvijas manāmākajiem varas vīriem kaut reizi būtu gājis pie dievgalda, ja nu vienīgi katoļi Romas pāvesta vizītes laikā 1993. gadā).
Bērzes skolai, ko vada direktore Mārīte Kreidenberga, ir jūtami nopelni Kārļa Ulmaņa dzimto vietu uzturēšanā un kopšanā. Tur parasti ir ekskursantiem pieejamas Bērzes baznīcas atslēgas un atrodas arī zinātāji, kas prot par to pastāstīt. Vasarā skolēnu gidu pulciņš gan nedarbojas, bet mums izdevās satikt skolas darbinieci īstu bērzenieci Irēnu Bērziņu, kura, uzvedusi mūs baznīcas tornī, labprāt stāstīja par savā bērnībā – piecdesmitajos gados – satikto Kārļa Ulmaņa laika zvaniķi.
Turpat pie baznīcas, skatoties Dobeles virzienā, stāv mājas «Zvaņi». Tur parasti dzīvojuši baznīcas apkopēji, pārziņi. Padomju laikā šī ēka baznīcai, protams, nepiederēja, taču tur dzīvoja vecs, vientuļš onkulītis, ko apkārtējie sauca par Kripu. Viņš bija baznīcas zvanītājs. Skaitījās viņš tā sauktais baznīcas nabadziņš, kas staigāja apkārt pa mājām un gribēja, lai viņam iedod kādu naudiņu. Kripus bija slavens ar saviem stāstiem. Bieži vien bērni viņam sastājās riņķī un klausījās. Viena no stāstu tēmām bija par to, kā kurā baznīcā skan zvani. Bērzes baznīcas zvans skanot tā: «Metiet naudu! Metiet naudu! Dodiet Bērzes muižas nabagiem!» To viņš monotonā balsī skaitīja, un tiešām varēja iedomāties, ka baznīcas zvans tā skan. Šķita, ka vīrs zina vai visus Latvijas dievnamus un to zvanus. Par kādu citu baznīcu, neatceros, kuru, viņš sacīja pavisam savādi, būtībā rupji. Tur zvani skanot šādi: «Ķiļķens dirsā, ķiļķens dirsā! Ņem stangu, velc ārā!»
Bērzes baznīcas zvans ir Kārļa Ulmaņa dāvana savam pagastam 1939. gada 15. maijā. Tas izgatavots no vara un misiņa sakausējuma Liepājā. Līdztekus dāvinājuma datumam un dievvārdiem izliets arī ļoti vadonīgs tā laika garam atbilstošs teksts: «Mana tauta, tevi saucu – tu nāci. Paliec modra – augstu celsies saulei pretī.»
Interesanti, ka Bērzes baznīcas zvana skaņas tika ierakstītas magnetofona lentē un katru rītu vēl pirms himnas pārraidītas Latvijas Radio.
Kā okupācijas laikā varēja saglabāties šī nacionālā relikvija? Daudzas baznīcas taču tika zaimotas un aplaupītas. Viens no iemesliem bija tas, ka bērzenieki prata lieki par to nerunāt. Turklāt uzraksti uz zvana tika nosmērēti ar cementa javu, un nezinātājs tos salasīt nekādi nevarēja.
Tāpat visus nebrīves gadus, pateicoties vietējo ļaužu nerakstītajiem noteikumiem, Bērzes kapos tika saglabāta vieta, kuru Kārlis Ulmanis bija izvēlējies savam mūža mieram. Tagad viņa 120. dzimšanas dienas sakarā tur uzstādītā piemiņas zīme, zem kuras glabājas urna ar Krasnovodskas cietuma kapsētas zemi.
