Ziemassvētki un Jaungads parasti ir priecīgi svētki vienlīdz visiem, kuriem tie kaut ko izsaka, taču šogad jauno, 2002., gadu viens otrs Jelgavā sagaidīs ar daudz priecīgāku prātu, nekā tas ir vairumam pilsētas iedzīvotāju.
Ziemassvētki un Jaungads parasti ir priecīgi svētki vienlīdz visiem, kuriem tie kaut ko izsaka, taču šogad jauno, 2002., gadu viens otrs Jelgavā sagaidīs ar daudz priecīgāku prātu, nekā tas ir vairumam pilsētas iedzīvotāju. Jelgavas Domes vadība varēs aizgūtnēm priecāties un dzert šampanieti kaut vai spaiņiem – algas nākamgad būs lielākas. Vai domnieki izjutīs arī algu pieaugumam proporcionālu atbildību – tas vēl ir jautājums. Jo pilsētas mēra Andra Rāviņa novēlējums deputātiem pēc ceturtdienas Domes sēdes, lai viņiem nākamajā gadā būtu daudz darba, noteikti piepildīsies. It īpaši tādēļ, ka lielākais darbs tā arī nav padarīts: STU joprojām ir maksātnespējīgs, un tam joprojām nav konkrēta potenciālā investora ar tikpat konkrētu «jāvārdu» dalībai STU sanācijā.
Domes riņķa dancis ap franču kompāniju «Dalkia» kā iecerēto STU investoru pagaidām liecina tikai par pašvaldības administrācijas apņēmību vēlamo uzdot par esošo, taču, vilcinoties līdz 2002. gada martam ar jauna konkursa izsludināšanu, STU investora piesaistei var gadīties zemē nomest vairāk nekā divus mēnešus, kuru laikā «karāsies gaisā» pilsētas attīstībai tik svarīga jautājuma risinājums. Tāpēc lielā parādu sloga dēļ pilsētu joprojām var saukt par depresīvu un arī daudzu tās iedzīvotāju sirdīs prieka tā pamaz. Pēc Jelgavas 2002. gada budžeta apstiprināšanas runāt par stabilitāti un nevis attīstību nozīmē runāt par stabilu ekonomisko depresiju, kuras beigas pašlaik nav paredzamas.
Nākamā gada Jelgavas budžets, ko A.Rāviņa vadītā Domes pozīcija ir «dzemdējusi» savas darbības devītajā mēnesī (protams, neatsakoties no dāsniem «dekrēta atvaļinājuma pabalstiem» nākamajā gadā), ir, iespējams, pat reālāks nekā iepriekšējo gadu pilsētas budžeti, tomēr tas kaut kā neiezīmē iespējamās pilsētas attīstības līnijas, nerunājot par pašu attīstību. Vai tas nozīmē, ka domnieki nav ņēmuši vērā ceturtdienas Domes sēdē pašvaldības izpilddirektora Gunāra Kurloviča nolasīto «Ziņojumu par ekonomisko un sociālo stāvokli Jelgavas pilsētā 2001. gadā». Piemēram, ja ir skaidri zināms, ka lielāko pilsētas budžeta ieņēmumu daļu veido iedzīvotāju ienākumu nodokļa atskaitījumi (59,2% no nākamā gada budžeta), tad domniekiem pirmām kārtām būtu jāpadomā tieši par šīs ieņēmumu sadaļas palielināšanu, kā arī par pasākumiem, kuros to ir iespējams izdarīt. Un te atkal jārunā par līdz banalitātei novazāto tēmu par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, ar ko pagaidām Jelgava nevar lepoties. Skatoties uz nākamā gada budžetā uzņēmējdarbības, pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības veicināšanas mērķa programmām atvēlētajiem 39 tūkstošiem latu un informācijas sniegšanai ar nolūku veicināt privatizāciju un uzņēmējdarbību atvēlētajiem 34 tūkstošiem latu, kaut kā nerodas iespaids, ka pašvaldības administrācijai ir skaidrs, no kādiem avotiem varēs papildināt pilsētas budžetu pēc pāris gadiem.
To pašu var teikt arīdzan par tikpat daudz iztirzātajiem 12 tūkstošiem jelgavnieku, kas ik dienas dodas uz darbu Rīgā. Gadsimta naivums būtu domāt, ka viņi tā ilgi braukās, vakarā stāvot garās rindās pie mikroautobusiem vai pa tumšajām ielām kuļoties vakarā uz mājām no Jelgavas dzelzceļa stacijas. Vislabākais ieteikums laikam būtu Domes administrācijas pārstāvjiem pašiem vienu dienu aizbraukt no rīta uz Rīgu un vakarā pēc darba dienas beigām mēģināt atgriezties Jelgavā. Un ne jau ar jaunajiem «Volvo», bet gan ar sabiedrisko transportu. Šķiet, tikai tā šie pēc komforta alkstošie cilvēki varētu saprast, ka liela daļa no šiem 12 tūkstošiem jau ir Jelgavai zuduši cilvēki, kurus par šīs pilsētas iedzīvotājiem var uzskatīt tikai formāli, jo, izmantojot pirmo izdevību, viņi pārcelsies uz pastāvīgu dzīvi Rīgā, kur, kā savā patiešām izsmeļošajā ziņojumā minēja G.Kurlovičs, algas ir izteikti augstākas nekā Jelgavā un visā Latvijā kopumā.
Tāpēc, kavējoties ar pasākumiem, kas varētu veicināt pilsētas, kā arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, domnieki riskē ar vēl lielāku konkurētspējīgākā darbaspēka aizplūdumu un nu jau pavisam. Tomēr nebūtu labi vecā gada vakaru sagaidīt ar negācijām. Varam priecāties, ka Jelgavā nu ir vismaz viens «iestādījums», kas nodrošina konkurētspējīgu atalgojumu, kas, iespējams, pievilks pat profesionāļus no Rīgas… un tā ir Jelgavas Dome!
