Mācās, lai ar neformālās izglītības metodēm astoņās Eiropas valstīs palīdzētu sociālā riska jauniešiem, kuri nestrādā, neapmeklē skolu un ir ārpus apmācību procesa.
Šodien Zaļenieku muižā valda īpaša gaisotne. Noslēdzas starptautisks mācību seminārs par neformālo izglītību, kas astoņas dienas satuvinājis un ar jaunu pieredzi bagātinājis 30 jaunatnes darbinieku no astoņām Eiropas valstīm – Latvijas (seši Jelgavas novada formālās un neformālās izglītības pārstāvji), Slovēnijas, Slovākijas, Horvātijas, Polijas, Turcijas, Igaunijas un Lietuvas. Viņu vidū ir arī formālās izglītības pedagogi, jaunatnes līderi un psihologi, kas ikdienā darbojas vai vēlas palīdzēt tā saucamajiem NEET jauniešiem, kuri nestrādā un nemācās, tādējādi veicinot viņu iekļaušanos sabiedrībā. Šajās dienās projekta dalībnieki tāpat rīkojuši nacionālos vakarus, kuros iepazīstinājuši ar savas valsts tradīcijām, dziesmām, dejām, rotaļām un ēdieniem, Zemes stundā muižas parkā kopā ar Jelgavas novada jauniešiem kūruši ugunskuru un vārījuši zāļu tējas, kā arī iepazinuši latvisko identitāti lauku sētā «Caunītes» Ozolnieku novadā.
Nedod gatavas atbildes
Projektu, kuru finansē ES programma «Erasmus+: Jaunatne darbībā» un līdzfinansē Jelgavas novada pašvaldība, koordinē biedrība «Idea» sadarbībā ar novada Izglītības pārvaldi un biedrību «Enterpreneurship Movement Club» Slovēnijā. Tas nav nejauši, jo Kristīne Kode, kura vada «Idea», kā arī ir Jelgavas novada jaunatnes lietu speciāliste, tieši neformālo izglītību uzskata par stūrakmeni, uz kā celt stabilu personību un risināt sasāpējušos «neiekļaušanās» jautājumus. Turklāt biedrībai šis ir nozīmīgs gads, jo 27. martā organizācijai aprit desmit gadu Jelgavas novadā. «Idea» savā darbības laikā ir īstenojusi gan vietējus, gan starptautiskus izglītības projektus, kuru pamatā ir neformālā izglītība, kā arī koordinējusi projektu konkursus vietējo iedzīvotāju iniciatīvu (vides sakopšanas, labiekārtošanas, māksliniecisko kolektīvu tērpu izveides, izglītojošu aktivitāšu organizēšanas un citu) veicināšanai laukos.
«Neformālā izglītība veidoja manu personību, tāpēc vēlos šīs zināšanas pēc iespējas popularizēt. Atšķirībā no formālās izglītības, kas sniedz jau gatavas atbildes, neformālajā tiek uzdoti jautājumi, ar kuru palīdzību cilvēks ar pašanalīzi pats nonāk pie atbildēm. Šis process, kas pamatā balstās uz individuālu sarunu un diskusiju, ir ļoti sensitīvs un emocionāls, prasa daudz laika, pacietības, un ne vienmēr rezultāts ir pozitīvs, bet noteikti ir tā vērts,» pārliecināta K.Kode.
Pamatā personīgās attīstības treniņi
Viņa skaidro, ka tāpēc projektam, kura laikā notika starptautiskais mācību seminārs, arī izvēlēts nosaukums «Pirmsākums» (angļu val. «Inception»), jo tas ar dažādu neformālās izglītības tehniku liek ieskatīties savā sākumā, lai noskaidrotu, no kurienes «aug kājas» nepārliecinātībai, nedrošībai un vienaldzībai darboties savā labā. «Mēģinām atgriezties un saskatīt tās lietas, kas novedušas pie tā, kur patlaban atrodos. Tās var atrast bērnībā. Bijuši dažādi pārdzīvojumi gan ģimenē, gan skolā,» min Kristīne, piebilstot, ka galvenā metode, kas tiek izmantota neformālajā izglītībā ir personīgās attīstības treniņš jeb koučings.
Seminārā Latviju trenera lomā pārstāvēja Lauma Ziemeļniece, kas jau vairākus gadus ir neformālās izglītības trenere, un Andrejs Korpars no Slovēnijas. Tieši viņam pirms diviem gadiem radās šī projekta ideja, jo Andrejs pats strādā ar jauniešiem un vada organizāciju, lai veicinātu viņu iniciatīvu un iesaistīšanos uzņēmējdarbībā vietējā kopienā.
Darbnīcas gan jauniešu centros, gan skolās
Mācību seminārs Latvijā bija projekta pirmā daļa. Pēc tam dalībnieki divus mēnešus strādās savās vietējās kopienās, radot un vadot darbnīcas katrā projekta dalībvalstī. Latviju projektā pārstāv gan biedrība «Idea», gan Jelgavas novada pašvaldība, tāpēc dažādas aktivitātes rīkos abi dalībnieki. «Pēc semināra jau aprīļa beigās organizēsim jauniešu vietējās mācības, lai pirmkārt veicinātu viņu uzņēmīgumu, kā arī mudinātu noskaidrot, kas esmu es pats. Mērķauditoriju vēlamies 13–15 gadu vecus pusaudžus, jo šajā vecumā kļūst aktuāls jautājums, ko dzīvē darīt. Ar biedrību veidosim mazākas darbnīcas, kas notiks ne tikai jauniešu centros, bet arī skolās. Apmācību bloks divu trīs dienu garumā paredzēts arī rudenī,» ieskicē K.Kode.
Savukārt projekta trešajā daļā notiks izvērtēšanas seminārs, kur katras dalībvalsts pārstāvji analizēs rezultātus, kas tiks iegūti darbnīcu laikā. Metodoloģija tiks apkopota rokasgrāmatā «Neformālās izglītības metodes darbā ar NEET jauniešiem», kuru elektroniski varēs saņemt jebkurš interesents biedrības «Idea» sociālajā platformā.
Neielikt rāmī
Projekta galvenais uzdevums ir palīdzēt jauniešiem, kuri dažādu iemeslu dēļ izkrituši no sociālās aprites. Tā ir aktuāla problēma visā ES. Taču apzināties, cik daudz ir šādu jaunu cilvēku, kuri nestrādā un nemācās, nav nemaz tik vienkārši, atzīst Jelgavas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste.
«Ar mūsu jaunatnes darbiniekiem mēģinājām skaitīt, bet parasti šie jaunieši īpaši neiziet no savas vides un ir ārpus visām aktivitātēm. Visticamāk, viņi sēž mājās pie datora, bet uz mājām mēs gluži neejam,» min Kristīne. Pārstāvot neformālo izglītību, viņa iesaistījusies arī ES fondu līdzfinansētajā projektā «Proti un dari», kura mērķis ir motivēt 15–29 gadus vecus jauniešus, kuri nestrādā, nemācās un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā, iesaistīties izglītībā un apgūt arodu.
«Ja projekta mentori uzskata to par nepieciešamu, iesaistām šos jauniešus neformālās izglītības apmācībā. Mentoram tas ir individuāls darbs ar jaunieti vismaz divu mēnešu garumā. Taču arī viņš ir ielikts zināmā rāmī, jo jaunietis jāaizved līdz noteiktam rezultātam, kas vairāk atspoguļo formālās izglītības aspektus. Savukārt mēs vairāk akcentējam psiholoģiskos aspektus. Nevis – ir vai nav jaunietis iesaistīts izglītībā, bet – vai cēlusies viņa pašapziņa, kā jaunietis jūtas konkrētajā vidē un cik viņš ir motivēts rīkoties. Tas ir nebeidzams process. Turklāt jāapzinās, ka cilvēku personības ir dažādas, kā arī jāizvairās jaunieti «apzīmogot», jo tā var panākt tikai pretēju efektu,» neformālās izglītības specifiku un ieguvumus vēlreiz atgādina K.Kode. Tāpat viņa mudina pedagogus un jaunatnes darbiniekus vairāk iesaistīties šo metožu apgūšanā, jo, lai dotu tālāk jauniešiem, pašam jāpiedzīvo un jāiziet cauri visām tehnikām, pārliecināta Kristīne, cerot uz ciešāku formālās un neformālās izglītības sadarbību. Tomēr pagaidām šis process norit ļoti lēnu, jo jaunajam nav lielas uzticības.
Jauniešu virzīšana ir mūsu atbildība
Huseins Tolga Gungons, vidusskolas direktors no Turcijas
Vadu vidusskolu nelielā pilsētā, kurā mācās 250 14 –18 gadu veci jaunieši. Esmu ļoti pateicīgs par iespēju piedalīties šajā projektā, jo tas saistīts ar koučingu, padomdošanu un jaunu cilvēku vadīšanu. Šis process ir ļoti svarīgs. Apgūstam jaunas personīgās izaugsmes tehnikas, kas palīdz man un maniem draugiem gan personiskajā, gan profesionālajā dzīvē un ir būtiskas arī formālajā izglītībā. Tāpēc atgriežoties noteikti tās izmantosim klasēs mācību procesā.
Līdzīgi kā citās valstīs arī Turcijā jauniešu bezdarbs ir ļoti liela problēma. Turcija ir gados jauna valsts – ap 60 procentiem iedzīvotāju ir zem 30 gadu vecuma. Tas nozīmē, ka jaunieši ir jāvirza, jāatrod viņiem darbs, viņi jāmāca. Mums ir jārisina šīs problēmas. Jaunus cilvēkus var virzīt labām lietām, un tas dod labumu valstij. Savukārt, ja viņu enerģiju neizmanto pozitīviem mērķiem, tā kļūst par problēmu visai sabiedrībai.
Esmu ļoti pateicīgs par uzņemšanu – seminārs ir brīnišķīgi organizēts. Latvijā esmu pirmo reizi. Pirmais iespaids, ka šī ir ļoti mierīga valsts. Vienu nakti bija iespēja palikt Rīgā. Pastaigājoties ievēroju, ka šī ir arī ļoti vēsturiska vieta. Noteikti ieteikšu saviem draugiem apmeklēt Latviju. Vēl atklāju, ka šeit ir viena no labākajām zāļu tējām, ko esmu dzēris. «Zemes stundas» pasākumā Zaļenieku muižas parkā nevarēju to tās atrauties! Aizvedīšu arī saviem draugiem.
Pārmaiņas jāsāk ar sevi
Dominika Beličkova, topošā vidusskolas absolvente no Slovākijas
Mans stāsts izmaiņu virzienā sākās pirms astoņiem mēnešiem, kad iesaistījos jauniešu organizācijā. Tas, kā dzīvoju, mani vairs nedarīja laimīgu. Vienīgais cilvēks, kas eksistēja manā dzīvē, biju es pati. Gribēju būt tikai dabā bez neviena apkārt, lai gan bērnībā mans sapnis bija veikt pasaulē kādas varonīgas pārmaiņas. Taču, lai mainītu pasauli, ir jāmaina sevi! Tāpēc sāku savā dzīvē iesaistīt arī citus aktīvus cilvēkus un piedalījos organizācijā. Drīz vien radās iespēja darboties vienā neformālās izglītības projektā, kas pamatīgi izmainīja manu skatpunktu uz pasauli. Tas bija ļoti emocionāli. Tieši tur arī sapratu, ka jābeidz fokusēties tikai uz sevi. Sāku apgūt dažādas metodes, kas lika augt manai personībai. Kļuvu daudz aktīvāka. Pēc vairākiem mēnešiem sapratu, ka ļoti būtiski ir ne tikai apgūt jaunas zināšanas un metodes, bet arī nodot tās tālāk citiem. Manā dzīvē bija laiks, kad nezināju, kas būšu, kādu profesiju izvēlēšos, kāds ir mans mērķis. Nu šajā ziņā varu palīdzēt citiem jauniešiem, kas nokļuvuši līdzīgā situācijā un nezina, ko dzīvē darīt. Tāpēc arī esmu šeit, lai mācītos jaunas metodes un uzlabotu veidu, kā es domāju un daru savu darbu. Pirms tam man bija problēmas ar pašapziņu – baidījos rīkoties. Taču šis projekts man jau ir palīdzējis. Dažādu uzdevumu laikā sapratu, ka citi cilvēki man tic vairāk nekā es sev. Sāku domāt, kāpēc es baidos, ja viņi man tic? Ieguvu lielāku pārliecību par sevi, bet tā vēl jānostiprina praksē. Katrā ziņā jūtos gatava strādāt ar jauniešiem. Pēc projekta piedāvāšu viņiem dažādas darbnīcas. Mācos vidusskolas pēdējā klasē. Rudenī došos studēt uzņēmējdarbības komunikāciju, bet paralēli strādāšu ar jauniešiem un piedalīšos projektos. Vienu dienu vēlos arī pati kļūt par koučinga treneri.
Mācāmies no savas pieredzes
Agnese Zviedrāne, Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece no Zaļeniekiem
Projektā piedalos, jo man patīk atklāt sevī kaut ko jaunu, kā arī kontakti, saziņa, sajūtas – viss, ko iegūstu no neformālās izglītības procesa. Arī šajās dažās dienās jau esmu par sevi uzzinājusi daudz ko jaunu.
Šīs lietas sāku meklēt aptuveni 13 gadu vecumā, kad radās iespēja piedalīties neformālās izglītības apmācības grupās. Sāku arī iesaistīties jauniešu pasākumos – uzzināju, ka Jelgavas novadā kas tāds vispār notiek. Tāpat vairākus gadus darbojos novada Jauniešu padomē. Tas radīja spēcīgu piederības sajūtu savam novadam, kā arī mūsu jauniešiem.
Pēc vidusskolas studēšu agronomiju, bet jauniešu lietas nepametīšu. Turpināšu darboties šajā jomā papildus. Mani saista projekti un aktīvs darbs sevis izzināšanā. Neformālās izglītības metodes man ir palīdzējušas tikt galā ar dažādām dzīves problēmām. Nu zinu, kā palīdzēt citiem. Tāpēc mudinu arī citus iesaistīties neformālajā izglītībā, kur mācāmies no savas pieredzes..
Valsts atbalsts jauniešiem, kuri nestrādā un nemācās
«Jauniešu garantijas»
Lai palīdzētu jauniešiem iekļauties mūsdienu darba tirgū, piedāvājot atbilstošu prasmju un iemaņu attīstīšanas iespējas, kā arī praktiskas darba pieredzes iegūšanu pie darba devējiem, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 2014. gada īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu «Jauniešu garantijas». Lai piedalītos atbalsta pasākumos, jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri neapgūst pilna laika studiju programmas Augstskolu likuma izpratnē, jādodas uz tuvāko NVA filiāli, jāreģistrējas bezdarbnieka statusā un jāinformē par vēlmi iesaistīties šajā programmā.
Visiem jauniešiem NVA piedāvā karjeras konsultācijas, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, palīdzību darba meklēšanā. Katram jaunietim ar profilēšanas metodi tiek noteikts tieši viņam nepieciešamais.
Tāpat jaunieši var gūt darba pieredzi, piedaloties atbalsta pasākumos «Pirmā darba pieredze jaunietim», «Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā», «Subsidētā darba vieta jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām)», kā arī izmantot citus NVA pakalpojumus.
Katru gadu NVA aicina darba devējus iesniegt pieteikumus, lai, īstenojot projekta pasākumus, saņemtu līdzfinansējumu. Patlaban NVA ir sākusi pieņemt biedrību un nodibinājumu pieteikumus «Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā», kurā aicināti pieteikties arī jaunieši.
Tāpat jaunieši aicināti dalībai «Darbnīcās jauniešiem». Pasākuma mērķis ir dot iespēju jauniešiem bezdarbniekiem izglītības iestādēs iepazīt trīs profesionālās izglītības programmas un katrā iesaistīties divas nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku un gūtu pirmo pieredzi, kas ļautu izvēlēties izglītības un profesionālās darbības jomu.
«Proti un dari»
Jelgavas novada pašvaldība projektā iesaistījusies no 2017. gada 1. janvāra. Tā mērķis ir motivēt jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu un nav reģistrēti NVA, kā arī veicināt viņu iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē.
Katram jaunietim pēc prasmju, interešu, iegūtās izglītības un attīstības virziena profilēšanas tiek izstrādāta individuālā pasākumu programma, kas sastāv no četrām daļām – personības attīstības, iekļaušanās sabiedrībā, «darba tikums», mūžizglītības kompetence. Programmas vidējais ilgums ir četri mēneši, kuras laikā jaunietis saņems individuāla mentora atbalstu, individuālas konsultācijas, iesaistoties dažādās pasākumu programmā paredzētajās aktivitātēs.
Jelgavas novadā šajā laikā ir strādāts ar četriem jauniešiem. Aktuālākās problēmas ir gan izglītības un sociālo prasmju trūkums, gan tā dēvētā izkrišana no aprites. Jaunieši pēc skolas absolvēšanas diezgan ilgi bijuši bez darba. Līdz ar to viņus ir ļoti grūti iesaistīt formālajā izglītībā, jo daudziem jau ir apgādībā esošas personas. Šī iemesla dēļ programmas vadītājs un mentori kā sasniedzamo rezultātu saredz iesaistīšanos darba tirgū, papildus iesaistoties neformālajā izglītībā. Projekts ilgs līdz 2018. gada decembrim, un šajā laikā plānots iesaistīt 22 jauniešus.
Jauniešu bezdarbs
2017. gada 28. februāri Jelgavas filiālē bija reģistrēti 2676 bezdarbnieki, no kuriem 198 jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, 364 jaunieši vecumā no 25 līdz 29 gadiem (t.sk. 194 sievietes). Reģistrētais bezdarba līmenis Jelgavā – 6,1 procents.
