Reputācijas institūts aptaujāja 48 tūkstošus respondentu, piedāvājot analizēt valstis 16 aspektos – tostarp dabas skaistumu, drošību, labvēlīgus likumus, attieksmi kā pret iedzīvotājiem, tā pret tūristiem, arī efektīvu pārvaldību, iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju blīvumu un tamlīdzīgi.
Zviedrija
Topa pirmajā vietā ir Zviedrija, savācot visvairāk punktu drošības, viesmīlības un pievilcības ziņā. «Zviedri šķiet laimīgi ar savu neatkarīgo stāvokli, tajā pašā laikā tā ir bēgļiem visatsaucīgākā valsts visā Eiropā,» stāsta Ernests Ādams, Amerikā dzimis brits, kurš Zviedrijā daļu savas dzīves pavada kā Upsalas Universitātes lektors.
Daudzi uzskata Zviedriju par atturīgu valsti. «Taču, uzturoties tur kādu laiku, tu saproti, ka cilvēki ir viesmīlīgi un cenšas, lai citi viņus respektētu. Un viņiem nav pieņemams, ja nepazīst savus kaimiņus,» saka Kate Tridžarska, Zviedrijas nesena iedzīvotāja un kāda bloga autore.
Izklaides un citas ekskluzīvas lietas ir gana dārgas – aptaujātie visvairāk uzsvaru liek uz dārgo alkoholu. Tomēr to atsver gatavošana mājās un pieejamais bezmaksas transports.
Kanāda
Par spīti otrajai vietai, kanādieši ir absolūtā sajūsmā par savu mītnes zemi. Īpaši kanādieši novērtē valsts attieksmi pret Sīrijas bēgļiem. «Vidējais kanādietis ir slavens ar savu centību nosargāt savu dzīvi. Un mums patīk skatīties video, kuros Sīrijas imigranti priecājas par pirmo dienu Kanādā,» stāsta kanādietis Džeremijs Arnolds.
Kanāda ir novērtēta arī kā drošākā valsts, taču tas nenozīmē, ka tai nav problēmu. «Tā nav utopija. Pie mums ir noziegumi, ir arī ieroči. Bet tāpat mums ir stingrs sociālās drošības tīkls, saistības pret vērtībām – savstarpēju cieņu un priekpilnu multikulturālismu,» saka Dž.Arnolds.
Lai arī Toronto un Vankūvera ir dārgas pilsētas, Kanāda ir relatīvi lēta, salīdzinot ar citām dārgajām un attīstītajām valstīm.
Šveice
Nav nepieciešamības pierādīt, ka Šveice ir labklājības zeme. «Tā ir sena patiesība, ka Šveice ir viesmīlīga – jau kopš 1841. gada, kad Tomass Kuks organizēja pirmo ekskursiju pa valsti. 20 procenti šveiciešu ir iebraucēji, un tūrisms ir nozīmīga nozare, un tie, kuri šajā nozarē strādā, jau pieraduši sadzīvot ar ārzemniekiem,» stāsta Džeisons Lī, kurš Šveicē dzīvojis trīs gadus un tagad apmeties Austrālijā.
Daudzi uzskata, ka biznesa centrs ir Ženēva, Bāzele vai Cīrihe, taču Dž.Lī domā, ka patiesais Šveices centrs ir Lozanna. «Pretēji Cīrihei vai Ženēvai Lozanna ir universitātes pilsēta, kuru nav pārņēmusi biznesa industrija.» Un, par spīti Cīrihes dārdzībai, iedzīvotāji domā, ka Šveices algu līmenis ir pietiekami labs, lai būtu pieejama gan veselības aprūpe, gan dzīvokļu īre.
Austrālija
Zemākā valsts pasaules kartē ir iedzīvotāju iemīļota – galvenokārt drošības, mierīguma un aizsardzības politikas dēļ.
«Austrālija ir aizliegusi ieročus jau pirms vairākām dekādēm, tas nozīmē, ka noziedzības līmenis ir minimāls. Te, Melburnā, mēs varam droši staigāt pa ielām kā naktī, tā dienā,» stāsta Ganešs Krišans, iedzimts indietis, kurš šobrīd dzīvo Melburnā.
Atvaļināts ASV jūras kara flotes armijnieks Pedro Vaskess trīs gadus dienējis Kanberā, Austrālijas galvaspilsētā. Viņš novērtē to, ka Austrālijā nedrīkst izmantot ieročus. «Tas man ir ļoti svarīgi. Tikpat ļoti man patīk, ka austrālieši rūpējas par savu vidi, apkārtni, dzīvniekiem. Un, nenoliedzami, austrālieši ir atvērti un draudzīgi.»
Melburna ir nosaukta kā viena no labākajām vietām, kur dzīvot – galvenokārt sabiedriskā transporta sistēmas un piepilsētu dēļ. Arī Sidneja ir starp topa pilsētām, kur dzīvot.
Norvēģija
«Visi mīti par Norvēģiju ir patiesi – cilvēki ir brīnišķīgi, paaudzes savā starpā labi saprotas, daba ir elpu aizraujoša,» stāsta austriete Barbara Šventnere, tūrisma organizatore, kura jau kādu laiku dzīvo Norvēģijā. Valsts visu naudu, ko iegūst no naftas, investē attīstībā un pensiju fondos.
Iebraucēji īpaši neatšķiras no iedzimtajiem norvēģiem – visiem patīk āra aktivitātes. «Norvēģi ir absolūtā sajūsmā par būšanu pie dabas! Viņiem patīk būt ārā, patīk slēpot ziemā, vasarās doties pārgājienos. Ikdienā viņi daudz laika pavada sporta zālē, pārsvarā to viņiem nodrošina darba devēji,» stāsta B. Šventnere.
Būšana svaigā gaisā gan dažbrīd tiek skaidrota ar to, ka citi izklaides veidi ir samērā dārgi. «Citu valstu iedzīvotāji var iziet ārpus mājas vairākas reizes nedēļā, norvēģiem šāds dzīvesveids nav iedomājams. Cilvēki meklē lētākus veidus, kā izklaidēties,» atzīst B. Šventnere.
