Pagājušajā nedēļā rakstīju par kāda aculiecinieka stāstīto, kas redzējis, kā pēc avārijas notikuma vietā paliek miruša cilvēka ķermeņa daļas.
Pagājušajā nedēļā rakstīju par kāda aculiecinieka stāstīto, kas redzējis, kā pēc avārijas notikuma vietā paliek miruša cilvēka ķermeņa daļas. Pēc publikācijas «Ziņās» atskanēja ne viens vien tālruņa zvans, bet beigu beigās atklājās, ka lietas apstākļi ir krietni citādi.
Policija pēc publikācijas ķērās pie darba, meklējot gan notikušā aculiecinieku, gan mirušā mirstīgās atliekas, taču nekā – lai gan zvanītājs bija minējis savu uzvārdu un māju nosaukumu, izrādījās, ka viņš nav atrodams. Vismaz tā persona, kas tika iztaujāta, neko par pazudušajām mirstīgajām atliekām nezināja. Tagad tikai atliek minēt – vai «aculiecinieks» nobijās no policijas, vai arī kāds (zvanītājs gan izklausījās solīds vīrietis labākajos gados) vienkārši nolēma pajokoties.
Tā kā aculiecinieka nav, diez vai izdosies atrast nokritušo ķermeņa daļu, ja tāda vispār bijusi. Atliek vien atvainoties morga darbiniekiem, jo izrādās, ka ne jau viņi devušies pakaļ avārijā bojā gājušajiem. To darījis individuālais uzņēmums, kas pilda šīs funkcijas, kura darbiniekiem arī jālūdz piedošana, jo minētais par līķa rokas pazaudēšanu nav radis faktisku apstiprinājumu.
Man atliek tikai jautāt – no kurienes Vilces pagastā radās baumas par pazaudēto roku? Bet laikam jau neviens man atbildi sniegt nevarēs.
