Jelgavas Dome kopā ar Siltumtīklu uzņēmumu un Nekustamā īpašuma pārvaldi atbilstoši jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem izstrādājusi jaunu metodiku karstā un aukstā ūdens patēriņa aprēķinam.
Jelgavas Dome kopā ar Siltumtīklu uzņēmumu un Nekustamā īpašuma pārvaldi (NĪP) atbilstoši jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem izstrādājusi jaunu metodiku karstā un aukstā ūdens patēriņa aprēķinam.
Kā norāda maksātnespējīgā Siltumtīklu uzņēmuma pārvaldnieks Edgars Līcis, izstrādājot metodiku, ņemti vērā iepriekšējās vasaras rezultāti, kad vidēji karstā ūdens kubikmetra uzsildīšana, cirkulācijas nodrošināšana un piegāde pilsētā izmaksājusi 2,30 latu. Pirms metodikas apstiprināšanas tā skaidrota tikšanās reizēs ar NĪP māju vecākajiem (kopumā tajās piedalījušies apmēram 200 daudzdzīvokļu namu vecākie). Skaidrojuma būtība: karstā ūdens izmaksas sadalās divās daļās – vienu daļu nosaka ūdens patēriņš no krāna (ko iespējams regulēt), otru – siltumenerģijas daudzums, lai uzturētu karstā ūdens piegādes sistēmu.
Izskatot izmaksu proporcijas, proti, cik lielu daļu attiecināt uz ūdens izmaksām un cik lielu uz sistēmas uzturēšanas izmaksām, dalībnieki nonākuši līdz balsošanai. Ar balsu vairākumu viena karstā ūdens kubikmetra izmaksas šovasar noteiktas 1,55 latu apmērā. «Jo mazāka noteikta kubikmetra cena un līdz ar to lielāka sistēmas uzturēšanas cena, jo vairāk iedzīvotājiem, kas ir ieinteresēti taupīt savus līdzekļus, zūd iespēja to darīt. Šāda proporcija savukārt ir izdevīga iedzīvotājiem, kas patērē vairāk,» cenu principus pamatojot, E.Līcis norāda, ka izvēlētā izmaksu attiecība vērtējama kā optimāla.
Iedzīvotāji, kuru dzīvokļos ir karstā ūdens skaitītāji, par patērēto maksās atbilstoši uzskaites iekārtu datiem. Savukārt pārējiem ūdens patēriņš tiks aprēķināts, no mājas kopējā skaitītāja rādījumiem atrēķinot patēriņu dzīvokļos ar ūdens skaitītājiem un sadalot uz attiecīgajos dzīvokļos pierakstītajiem iemītniekiem.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem karstā ūdens patēriņa apjoms uz vienu personu nedrīkst pārsniegt desmit kubikmetru mēnesī, bet Jelgavā, izstrādājot metodiku, noteikti astoņi. Pārējais patēriņa apjoms mājā (kas pārsniegs noteiktos kubikmetrus) tiks attiecināts uz sistēmas uzturēšanas izmaksām un sadalīts uz visiem dzīvokļiem vienādi.
Savukārt minimālais karstā ūdens patēriņš dzīvokļos, kur nav uzstādīti karstā ūdens skaitītāji, uz cilvēku pilsētā noteikts 3,2 kubikmetru. Tas darīts ar nolūku, lai sekmētu skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos. Mājās, kur nav kopējā siltumenerģijas patēriņa uzskaites iekārtu, karstā ūdens izmaksas noteiks atbilstoši normatīvā patēriņa (3,2 kubikmetru) izmaksām.
Domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks pieļauj, ka, arī izmantojot šo metodiku, iespējami pārpratumi, jo ideāls variants ir tikai tad, ja pilnīgi visi rīkojas godīgi. Diemžēl pie mums tā nenotiek. Iedzīvotāji, kas uzstādījuši skaitītājus, uzskata, ka ūdeni pārlieku tērē tie, kas to nav izdarījuši. Savukārt praksē neatbilstības konstatētas arī tajās pilsētas mājās, kur ūdens patēriņa skaitītāji uzstādīti pilnīgi visos dzīvokļos. Dzīvokļu uzskaites iekārtu rādījumus salīdzinot ar mājas kopējo skaitītāju, nobīdes sasniegušas pat veselus 20 procentus. Lai mazinātu iespējas krāpties, NĪP pašlaik izstrādā risinājumu individuālo patēriņa uzskaites iekārtu pārbaudei.
Aukstā ūdens patēriņa aprēķina metodikā atbilstoši Ministru kabineta norādījumiem paredzēts, ka dzīvoklī bez ūdens patēriņa skaitītāja maksimāli pieļaujamā norma uz vienu pierakstīto personu nedrīkst pārsniegt desmit kubikmetru mēnesī.
Jaunā metodika pilsētā tiks piemērota no 1. maija.
