– Lielākais notikums šomēnes izglītības jomā ir noteiktais valsts pasūtījums augstskolām, – novadu un reģionālo preses pārstāvju konferencē teica izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols.
– Lielākais notikums šomēnes izglītības jomā ir noteiktais valsts pasūtījums augstskolām, – novadu un reģionālo preses pārstāvju konferencē teica izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols.
Līdz šim augstākajai izglītībai valsts piešķīra finansējumu, nenosakot uzņemamo studentu skaitu specialitātēs un nepieciešamās profesijas, kaut arī Augstākās izglītības likums šādu pasūtījumu paredzēja.
Pasūtījums veidots, aptaujājot augstskolas un prognozējot katras studiju programmas iespējamo pieprasījumu. Atbilstoši Augstākās izglītības nacionālajai koncepcijai tagad koriģēts uzņemamo studentu skaits.
Šogad būs vairāk studentu
Pavisam valsts augstskolās plānots uzņemt 12 300 studentu. Pirmo reizi atbilstoši pieprasījumam par 200 palielinās studiju vietas informātikas un datorzinātņu specialitātē. 50 studentu šajā specialitātē uzņems arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur tā būs jauna studiju programma.
Palielināsies studentu skaits medicīnā, dabas zinātnēs, humanitārajās zinātnēs, samazināsies – sociālajās zinātnēs, kur iepriekšējos gados bija liels jauniešu pieplūdums.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, vairāk būs gan studējošo kopumā, gan par valsts budžeta līdzekļiem studējošo (no 7097 līdz 7187).
Kredīti radīs vienādas iespējas
Nākamie reformas soļi saistīti ar augstākās izglītības finansēšanu. Pēdējo sešu gadu laikā 2,4 reizes palielinājies studentu skaits, bet finansējums palicis iepriekšējais. 36 procenti studentu mācās par budžeta līdzekļiem, bet 64 procenti jeb 57 000 studentu – par pilnu vai daļēju maksu. Valsts finansējums augstskolām ir samazinājies, līdz ar to sarucis finansējums vienam studējošajam. Tas nozīmē, ka ir mazas mācībspēku algas, neatjaunojas infrastruktūra, nevar veikt pētniecisko darbu.
Liela daļa jauniešu par studijām maksā paši (71 procents no pagājušajā gadā uzņemtajiem). Līdz ar to arvien vairāk studijas augstskolā kļūst atkarīgas no studentu materiālajiem apstākļiem, kas var kļūt par šķērsli augstākās izglītības apgūšanai, īpaši lauku vidusskolas beigušajiem jauniešiem.
Lai radītu vienādus noteikumus visiem neatkarīgi no materiālajām iespējām, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā sakārtot studiju kreditēšanas sistēmu, kurā ar kredītiem jānodrošina visi studēt gribētāji. Līdz šim kredītiem tika izmantoti tikai valsts budžeta līdzekļi, kas bija nepietiekami. Jaunā koncepcija paredz studiju kreditēšanā iesaistīt arī banku līdzekļus.
Kredītiestādes izsniegs bezprocentu aizdevumus (gan studiju, gan sociālos), valsts par tiem galvos un paredzēs budžetā līdzekļus procentu atmaksai.
Vienlaikus tiek izstrādāti kredītu dzēšanas un atmaksāšanas noteikumi. Pašreizējā kārtība paredz, ka kredīti tiek dzēsti labākajiem augstskolas studentiem. Ministrs runāja par iespējām atmaksāt kredītus skolotājiem un citu profesiju pārstāvjiem. Pārējiem kredītu atmaksa jāsāk gadu pēc studiju beigšanas. Aizdevums jāatdod 10 gados. Šajā laikā valsts ir paredzējusi sociālās garantijas ģimenēm ar bērniem un bezdarba gadījumā.
Pagaidām vēl tiek diskutēts par studiju līdzdalības maksājumu. Tas ir fiksēts maksājums visiem studentiem, kas dod iespēju samazināt naudas summu, kas nepieciešama studijām. To varētu ieviest ar 2001./2002. studiju gadu. Arī valsts finansējumu augstākajai izglītībai paredzēts palielināt.
Ieekonomētie līdzekļi paliks pašvaldībām
Māris Vītols atzīmēja, ka ministrija darīs visu, lai paredzētajā laikā tiktu uzsākta pedagogu darba samaksas reforma, – sākot ar martu, alga palielinātos par 6 līdz 15 latiem mēnesī par vienu darba slodzi atkarībā no izglītības un darba stāža. Lielākais algas palielinājums ir jaunajiem pedagogiem. Vienlaikus ar studiju kredīta dzēšanu tas varētu motivēt jaunos pedagogus izvēlēties darbu skolā.
Skolotāju darba samaksas reforma tiks turpināta. Nākamā gada budžetā tai tiks pieprasīti 11,5 miljoni latu. Ministrs pauda viedokli, ka pedagogu algu reforma ir viena no galvenajām reformām, kas ir pamatā visām pārējām.
Sākusies diskusija par mācību gada pagarināšanu
Diskusijā par mācību gada pagarināšanu iesaistīti skolotāji un skolēnu vecāki. Izglītības inspekcija, pārbaudot skolas, konstatējusi skolēnu slodzes pārkāpumus. Daudzi vidusskolēni skolā mācās deviņas līdz desmit stundas dienā. Nedēļā maksimāli vidusskolēniem jābūt 36 stundas, bet bieži viņi mācās 40 līdz 45 stundas, kādā skolā pat 54 stundas nedēļā. «Logi» padara mācību dienu vēl garāku. Skolēni nogurst, un atdeve krītas. Arī skolotāji pasniedz līdz astoņām stundām dienā.
Skolēnu slodzes samazināšanai jānotiek vienlaikus ar mācību satura pārskatīšanu. Pašreiz to pārslogo nevajadzīgs faktu materiāls. Mācību satura reforma Izglītības un zinātnes ministrijai jāizstrādā līdz 2002. gadam. Un tad arī tiks lemts par mācību gada pagarinājumu.
Pamatizglītības standartus plānots pieņemt valdībā līdz vasarai, sekos darbs vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartu un paralēli – programmu izstrādē. Taču, atzīmēja ministrs, satura reforma neizdosies, ja pedagogi tālāk neizglītosies. Pašreiz šim nolūkam gadā tiek atvēlēti 30 santīmu vienam skolotājam. Skolotāju sagatavošana – arī augstskolās – turpmāk būs viena no finansiālajām prioritātēm. Nākamajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem tiks izveidots izglītības inovācijas fonds.
Vēl tika atzīmēts, ka ar 2002. gadu plānots apvienot vidusskolas beigšanas un augstskolas iestājeksāmenus. Tas samazinās jauniešu pārslodzi, un mācības vidusskolā būs daudz mērķtiecīgākas.
