Mūzikas instrumentu lietojumā var iznākt tā, ka pūtēju orķestri vairs neuzskata par to, kas viņš ir.
Mūzikas instrumentu lietojumā var iznākt tā, ka pūtēju orķestri vairs neuzskata par to, kas viņš ir.
Pūtēju orķestru konkursā Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Ķekavas pagasta apvienotais pūtēju orķestris Raita Ašmaņa vadībā bija kārtīgi sacenties ar Latvijas orķestriem, iekļuva 1. grupas konkursa finālā, žūrija to klausījās un novērtēja, piešķirot 52,16. Rezultātu klāstā tas ir sasniegums, atbilstošs otrajai vietai šai grupā. Bet pēc konkursa, apkopojot rezultātus, izrādījās, ka orķestris muzicējis ārpus pūtēju orķestru kategorijas. Daudzi ir neizpratnē.
«Zemgales Ziņas» pūtēju orķestra konkursa žūrijas lēmumu lūdza komentēt Dziesmu svētku pūtēju orķestru virsdiriģentu un žūrijas pārstāvi Jāni Puriņu.
Vērtējot 1. grupu, starptautiskās žūrijas komisijas dalībnieki no ārzemēm pirmie šaubījās par orķestra atbilstību kategorijai, sacīja J.Puriņš. Tā sastāvs nebija atbilstošs pūtēju orķestru veidošanas prasībām citu instrumentu, basģitāras, sintezatora lietojuma dēļ. Tāpēc bija lēmums par neatbilstību kategorijai. Taču, ievērojot labos rezultātus, orķestrim nolemts piešķirt diplomu par augstas kvalitātes koncertsniegumu.
Jautāts, kāpēc tas tā nav ar citiem orķestriem, kam arī bija sintezatori un basģitāras, Puriņš paskaidroja, ka tie nedrīkst būt pamatinstru-menti orķestra izpildījumā.
Tie var būt kā papildu instrumenti, sacīja virsdiriģents, bet tos nevar izmantot kā galvenos. Ja tie būtu skanējuši tikai koncerta kopējās noskaņas bagātināšanai, šīs pretrunas nebūtu. Šis pūtēju orķestris savu sniegumu pārāk balstījis uz blakusinstrumentiem. Orķestris tiešām parādīja sevi ļoti labi.
