Vai ik dienu uzzinām ko jaunu par krāsainā metāla zādzībām, ar tām saistītajiem postījumiem un traģiskajiem notikumiem.
Vai ik dienu uzzinām ko jaunu par krāsainā metāla zādzībām, ar tām saistītajiem postījumiem un traģiskajiem notikumiem. Dienvidu elektriskajos tīklos Jelgavas rajona Valgundes pagasta teritorijā augustā no 0,4 kilovoltu gaisvadu līnijas transformatoru punkta nezināmas personas bija nozagušas 600 metrus elektrības vadu, kas svēra apmēram 60 kilogramu. Remontbrigāde, kas devās novērst bojājumu, pie kāda elektrolīnijas balsta atrada mirušu vīrieti. Spriežot pēc lietiskajiem pierādījumiem (elektrības vadā bija palikušas karājoties asknaibles), bojā gājušais bija tieši saistīts ar vadu zādzību. Arī Rīgas rajona Garkalnes pagasta Upesciemā netālu no Vilciņu mājām «Latvenergo» operatīvā brigāde atrada vīrieša līķi ar elektrotraumas pazīmēm, bet notikuma vietas apskates laikā speciālisti secināja, ka vīrietis gājis bojā, nejauši pieskaroties zemē nomestajiem vadu galiem. Norautos vadus atstājuši krāsaino metālu zagļi. Pavasarī Rīgā elektrotraumu guva desmitgadīgs zēns, kas bija piekļuvis nezināmu ļaundaru atmūķēta transformatora punkta elektroiekārtai. Atkal vainojami krāsainā metāla zagļi. Marta nogalē traģēdija notika Saulkalnē, kur trīs jaunieši iekļuva SIA «Saulkalne – S» uzņēmumam piederošā transformatoru punktā ar nolūku nozagt krāsaino metālu. Viens jaunietis gāja bojā, otru ievietoja slimnīcā, bet trešo aizturēja policija. Izrakti kabeļi, uzlauzti un izdemolēti transformatoru punkti, kilometriem nozagti elektropārvades vadi, apgānīti kapi, dažbrīd neatgriezeniski nopostīti mākslas pieminekļi. Tā varētu turpināt un turpināt līdz bezgalībai.
Tas viss noticis tikai tādēļ, ka joprojām ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas atļauj iepirkt krāsaino metālu no fiziskajām personām. Visdīvainākais, ka šos noteikumus savā laikā pieņēma uzņēmējdarbības vides sakārtošanas labad. Ko sabiedrība, kuras vārdā strādā Saeima un Ministru kabinets, ieguvusi no šiem noteikumiem? Likumdevējs vēlējies ieviest kārtību (vismaz tā mums visiem tas tiek stāstīts), bet noticis pilnīgi pretējais – dažu latu dēļ zagļi rada postījumus neizmērojamā vērtībā. Mežonīgs vandalisms bija atjaunotā bareljefa Ādolfam Alunānam zādzība naktī pirms tā atklāšanas Jelgavā. Šoreiz mākslas priekšmetu no iznīcības glāba tikai operatīva policijas rīcība. Zaglis par pāris bronzas kilogramiem saņemtu nedaudz vairāk par latu.
Cik ilgi mūsu valstī tas turpināsies un kam tas ir izdevīgi? Katrs, kas vēlas, var nodot legālās vai nelegālās uzpirkšanas «točkās» kilometriem elektropārvades līniju vadu un vērtīgus mākslas priekšmetus. Nebūsim taču tik naivi un nedomāsim, ka, gadiem ilgi pastāvot šādai kārtībai, uz krāsainā metāla pieņemšanas punktiem dodas tikai tie, kuriem mājās vēl palicis kāds nederīgs patvāris vai «pletīzeris», ko vaļas brīžos nodot metāllužņos! Varbūt kāds no pieņemšanas punktu īpašniekiem un darbiniekiem nemāk atšķirt kilometriem garu vadu saišķus no vecas mutesbļodas? Cik uzpircēji vērsušies policijā gadījumos, kad viņiem tiek piedāvāts krāsainais metāls, kuru nekādi nevar atrast pažobelē?
Skaidrs ir viens – kamēr spēkā būs minētie noteikumi, zādzības turpināsies. Pirms dažām dienām zagļu priekšā padevās pat varenais «Latvenergo», kas gadu gadiem norādījis uz satraucošo krāsaino metālu zādzību skaitu. Tikai piecās pagājušās nedēļas dienās krāsainā metāla kārotāji «Latvenergo» objektos vadus zaguši tik vērienīgi, ka uzņēmums vairs neiespēj atjaunot elektroenerģijas piegādi visos objektos, kas bez tās palikuši. Elektrotīklos kopumā tika reģistrētas 26 vadu zādzības, un nozagtā krāsainā metāla daudzums sasniedza septiņas tonnas, divreiz pārsniedzot vidējo zādzību apmēru nedēļas laikā. Pērn zagļu postījumu atjaunošanai bija nepieciešams vairāk par pusmiljona latu, bet šāgada astoņos mēnešos – jau 300 tūkstoši latu.
Vai tiešām tie, no kuru lēmuma ir atkarīga minēto noteikumu grozīšana, gūst tādu labumu no tagadējās kārtības? Ja tā, tad paliek neomulīgi no viņu totālā «pofigisma», izliekoties nemanām acīmredzamo absurda situāciju.
