Berlīne. Kā liecina pētījumi Gētingenes Universitātes klīnikā, cilvēkiem, kas bieži slimo ar paaugstinātu temperatūru izraisošām slimībām, ir samērā niecīgas iespējas saslimt ar vēzi.
Temperatūra – glābēja
Berlīne. Kā liecina pētījumi Gētingenes Universitātes klīnikā, cilvēkiem, kas bieži slimo ar paaugstinātu temperatūru izraisošām slimībām, ir samērā niecīgas iespējas saslimt ar vēzi. Ja ir paaugstināta temperatūra, imūnsistēma darbojas ar «papildu apgriezieniem» un antiķermenīši sasprindzina visus «spēkus» cīņā ar vīrusiem un baktērijām. Tādējādi imūnsistēmai tiek nepārtraukti «uztrenēti muskuļi», kas tai acīmredzot ļauj veiksmīgāk cīnīties ar vēzi.
Alu glezniecība arī Vācijā
Berlīne. Tībingenes Universitātes arheologu grupa atradusi pirmo norādi par to, ka Vācijā, iespējams, arī bijusi sastopama alu glezniecība. Kādā alā Švābijā tika atrasts apgleznots akmens, kas tapis aptuveni 13 000 gadu tālā senatnē. Kā atzīmējuši zinātnieki, tas ir pirmais vērā ņemamais pierādījums tam, ka Vācijā un, iespējams, pat visā Viduseiropā ledus laikmetā pastāvējusi šāda glezniecība.
Japānā krasi pieaug pašnāvību skaits
Tokija. Japānā kritiski pieaudzis pašnāvību skaits. Kā atzinusi Japānas valdība, 1998. gadā sev dzīvības atņēmuši 33 000 japāņu. Salīdzinājumā ar 1997. gadu pašnāvnieku skaits iepriekšējā gadā palielinājies par 35 procentiem. Kā cēlonis šai masveida parādībai tiek nosauktas Japānas ekonomikas problēmas pēdējos 50 gados. Aizvien vairāk uzņēmējiem jāsamazina darbavietu skaits, un darba algas gadiem netiek paaugstinātas. Lielākā daļa no pašnāvniekiem ir vīrieši vecumā no 40 līdz 50 gadiem.
Jaunie verdzības laiki
Benina. Jūnijā Beninas robežkontroles ierēdņi atklājuši 92 bērnus, kas tikuši vesti uz blakus valstīm, lai tur tiktu pārdoti verdzībā. Bērnu – vergu darbs ir plaši izplatīts Rietumāfrikā, kur tos izmanto darbam plantācijās un mājsaimniecībā. Bērni tiek pirkti no nabadzīgiem vecākiem par aptuveni 20 līdz 30 latiem, solot nodrošināt tiem labāku nākotni, bet pārdoti par desmitkāršu cenu. Beninā ir vairākas organizācijas, kas cīnās pret mazgadīgo bērnu ļaunprātīgu izmantošanu. Pēc šo organizāciju datiem, Ministātā (kopumā 5,7 miljoni iedzīvotāju) kā neatalgotais darbaspēks tiek izmantoti aptuveni 100 000 bērnu. Cilvēku tirdzniecība stājusies vecās bērnu audzināšanas tradīcijas vietā: kādreiz nabadzīgie dzimtas locekļi savus bērnus sūtīja pie bagātajiem radiem palīdzēt saimniecībā un apgūt šādas tādas zināšanas, bet tagad cilvēku tirgoņi vēl pat piemaksā.
Diplomāti –
par veselīgu pārtiku
Brisele. Beļģijā vēl aizvien pie varas esošā valdība, kas dioksīna skandāla dēļ nesenajās vēlēšanās cieta neveiksmi, kārtējo reizi nokļuvusi zem spiediena. Vācu diplomāti izteikuši protestu Beļģijas valdībai sakarā ar informācijas noklusēšanu, par ko atbildība būtu jāuzņemas Žana Lika Daēna valdībai. Līdzīgus protestus izteikuši arī Itālijas, Francijas, ASV un Lielbritānijas diplomātiskie korpusi. Eiropas Savienības veterinārie inspektori 18 lappušu garā ziņojumā minējuši Beļģijas valdības nelikumības. Ar dioksīnu saindētā vistu gaļa, kas būtu jāiznīcina, bez jebkādiem pavadpapīriem izplatīta visā valstī. Ziņojumi no Veselības un Lauksaimniecības ministrijām ir pretrunīgi. Visā Beļģijā barība nav tikusi kontrolēta. Neiedomājami slikti apstākļi bijuši arī Dienvidbeļģijas tauku ražotājiem «Fogra» – tur barībai maltuvēs tikušas piemaltas metāla un plastmasas kastes, kas to saindēja ar metālu un krāsām. Dioksīna skandāls Beļģijas ekonomikai nodarījis zaudējumus, kas lēšami vidēji četri miljardi latu.
Āzijas «aukstais» karš
Seula. Austrumāzijā sākusies bruņošanās ēra. Dienvidkoreja, Taivāna un Japāna paļaujas uz ASV, kas spētu iedvest respektu Ķīnai un Ziemeļkorejai. Kopš jūlija sākuma šajā reģionā riņķo divi amerikāņu karakuģi un viena atomzemūdene. Šādi pasākumi tika uzsākti pēc tam, kad ziemeļkorejiešu viens torpēdkuģis un daži citi kuģi iepeldējuši Dienvidkorejas teritoriālajos ūdeņos. Ķīna, pēc Taivānas oficiālās informācijas, pēdējo divpadsmit mēnešu laikā netālu no Taivānas robežas novietojusi 200 tuvo un tālās raidāmības kodolraķešu, kas nepilnu septiņu minūšu laikā varētu sasniegt Taivānu, apdraudot arī Japānu. Augsta ranga Ķīnas militārās amatpersonas pieprasījušas netālu no valsts piekrastes izbūvēt plašu autoceļu tīklu, kas kara gadījumā varētu noderēt kara lidmašīnām. ASV līdz 2005. gadam nolēmusi izveidot raķešu aizsargtīklu pāri Taivānai, Japānai un Dienvidkorejai. Japānai tas izmaksās 16,3 miljardus dolāru.
Šņabis pāri visam
Maskava. Krievijas valdība beidzot spējusi apmierināt vismaz vienu savu iedzīvotāju vēlmi – visā valstī, tāpat kā plaukstošā sociālisma laikos, ieviest vienotu cenu degvīnam. No Maskavas līdz Magadanai šņabi varēs nopirkt par aptuveni Ls 0,50. Boriss Jeļcins tādējādi necer, ka neapmierinātība par pašreizējo ekonomisko stāvokli valstī iedzīvotāju vidū zudīs. tomēr šāds solis sperts, lai izkonkurētu lēto nelegālā degvīna pārdevēju preci. Pudele nelegālā degvīna šobrīd maksājot aptuveni Ls 0,40.
Šie pasākumi, pēc Krievijas ekonomikas ministra aplēsēm, ienesīs gadā divus līdz trīs miljardus rubļu valsts kasē.
