Mirušo atriebība. Vašingtona. Kā atzinuši amerikāņu zinātnieki, gandrīz 15% klaburčūsku kodienu upuru bijuši pārliecināti, ka rāpulis ir nonāvēts. Viņi apgalvoja, ka čūska bijusi «mirušāka par mirušu», kad pēkšņi uzbrukusi.
Mirušo atriebība
Vašingtona. Kā atzinuši amerikāņu zinātnieki, gandrīz 15% klaburčūsku kodienu upuru bijuši pārliecināti, ka rāpulis ir nonāvēts. Viņi apgalvoja, ka čūska bijusi «mirušāka par mirušu», kad pēkšņi uzbrukusi. Eksperimentu rezultātā zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka pat nocirsta klaburčūskas galva vēl stundu pēc atdalīšanas no ķermeņa mēģina uzbrukt kustīgiem priekšmetiem, kas atrodas tuvumā. Tas saistāms ar refleksu, ko izraisa infrasarkanā starojuma sensori, kas atrodas uz čūsku galvām. Šie sensori reptiļiem palīdz uztvert siltķermeņa būtnes. Tāpēc, ja gadās uziet beigtu klaburčūsku, zinātnieki iesaka to neaiztikt.
Lāzera jaunā funkcija
Berlīne. Vācu zinātnieki atraduši jaunu lāzera izmantošanas veidu. Izveidotais mēraparāts noteiks augsnes un ūdens piesārņojumu. Organiskās vielas, kas visbiežāk ir piesārņojuma avots, piemēram, nafta vai herbicīdi, lāzerstarojuma iedarbībā sāk fluoriscēt. Nākotnē šī ierīce ļautu noteikt piesārņojuma vietas un atkarībā no fluoriscēšanas intensitātes arī to, cik lielā mērā augsne vai ūdens ir netīri. Diemžēl jaunais mēraparāts nespēs noteikt piesārņojumu ar smagajiem metāliem, jo tie lāzera iedarbībā neizraisa starojumu.
Bīstamie sakari
Berlīne. Kā atzinuši vācu zinātnieki, laulības, kurās vienam no partneriem ir šķirti vecāki, par 50% tiek šķirtas biežāk nekā laulības, kurās partneriem nav šādos pieredzes. Ja abi partneri nākuši no šādām ģimenēm, viņu laulības izjūk jau divarpus reizes biežāk. Piemēram, Vācijā tiek šķirta gandrīz katra trešā laulība.
