Dīvainais atradums. Antarktīda. 85 gadus Antarktīdas ekspedīcijas vadītāja Ernesta Šeikltona maciņš «gaidīja», kamēr to atradīs mūžīgajos ledājos.
Dīvainais atradums
Antarktīda. 85 gadus Antarktīdas ekspedīcijas vadītāja Ernesta Šeikltona maciņš «gaidīja», kamēr to atradīs mūžīgajos ledājos. E.Šeikltona kuģis «Endurance» Antarktīdā iesprūda mūžīgajos ledājos, un pētnieki apmetās Roberta Skota apmetnē, gaidot atkusni. Gandrīz gadsimtu vēlāk cita zinātnieku komanda veica sakārtošanas darbus apmetnē un uzgāja naudas maku, kurā bija četras savu lietošanas laiku pārdzīvojušas tramvaja biļetes un Sidnejas ostas prāmja biļete.
Runājoša veļas mašīna
Berlīne. Vācu zinātnieki izgudrojuši runājošu veļas mašīnu neredzīgo cilvēku vajadzībām. Tās «balss» informē par attiecīgā laika sprīdī strādājošo programmu. Turklāt ierīcē ir iebūvēta arī interneta pieeja ar savu mājas lapu. To atverot, neredzīgais cilvēks ar balss starpniecību gūst informāciju par iekārtā notiekošo procesu. Zinātnieki tagad strādā pie nākamās veļas mašīnas attīstības pakāpes – lai tā arī ieslēgtos, saņemot mutisku komandu.
Baktērijas Antarktīdā
Antarktīda. ASV zinātnieki dziļā Antarktīdas ledāja slānī atklājuši baktērijas. Ziemcietīgie mikrobi dzīvo 420 000 gadu senā ledū, kas atrodas 3590 metru zem ledus augšējās kārtas. Pēc zinātnieku domām, šīs baktērijas stiprina pieņēmumus par dzīvības pastāvēšanu uz Marsa vai Jupitera.
Miega bada draudi
Berlīne. Jauniešu depresīvo noskaņojumu un kavējumus skolā varētu būt izraisījis miega bads, pie šāda secinājuma nonākuši vācu psihologi. Viņiem diennaktī jāguļ vismaz 8,5 stundas, turklāt pie miera būtu jādodas divas vai trīs stundas pirms pusnakts. Savukārt praksē jaunieši naktsmieram parasti ziedo ne vairāk kā sešas septiņas stundas un gulēt iet ap pusnakti.
3300000 gadu veca roka
Johannesburga. Cilvēces evolūcijas vēsture kļuvusi par vienu roku bagātāka. Pirmo reizi vācu zinātniekiem izdevies atrast pilnīgi veselu cilvēkpērtiķa australopiteka plaukstu un rokas stilbu. Fosilās rokas kauli tika uzieti netālu no Johannesburgas (DĀR) kādā alā. Zinātnieki uzskata, ka roka ir aptuveni 3,3 miljonus gadu veca.
Mute – baktēriju glabātuve
Vašingtona. ASV zinātnieks Deivids Reimans ar gēnu tehnoloģijas analīžu palīdzību cilvēka mutes dobumā atklājis 31 līdz šim nepazīstamu baktēriju. Pagaidām bija zināmi tikai 500 cilvēka mutes dobumā mītoši mikrobi.
Apstarojuma draudi
Vašingtona. ASV Zinātnes padome, kas darbojas kā padomdevējorgāns Vašingtonā, brīdinājusi astronautus par apstarošanas draudiem, būvējot kosmisko staciju «ISS». Astronautiem vajadzēs strādāt atklātajā kosmosa telpā ne mazāk kā 1500 reižu, kamēr tiks uzcelta stacija, kuras optimālākais pabeigšanas datums varētu būt 2004. gads. Šajā laikā būs liela Saules aktivitāte, kas īpaši augstu pakāpi sasniedz katrus 11 gadus. 2000. gads tieši iezīmē šo vienpadsmitgades ciklu. Pēc padomes domām, astronauti būtu jāaprīko ar sensoriem, kas tos brīdinātu no īpaši augstā apstarojuma līmeņa, lai montieri varētu no tā paglābties kosmiskajā stacijā.
