«Balto punduru» meklējumos. Santjago. Starptautiska astronomu grupa Čīlē ar lielākajiem pasaulē uzstādītajiem teleskopiem uzsākusi Piena Ceļa pētniecību.
«Balto punduru» meklējumos
Santjago. Starptautiska astronomu grupa Čīlē ar lielākajiem pasaulē uzstādītajiem teleskopiem uzsākusi Piena Ceļa pētniecību. Pateicoties tehnikas jaunievedumiem, zinātnieki cer pirmo reizi klasificēt četrus tā saucamos baltos pundurus vienā no Piena Ceļa nostūriem. Turklāt zinātniekiem būs iespēja noteikt to masu, temperatūru un virsmas gravitāciju.
Redzēt ar rokām
Berlīne. Rokas un taustes izjūta cilvēkiem ir ļoti būtiska, jo sevišķi neredzīgiem ļaudīm. Tomēr vācu zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka taustes izjūta darbojas kā acu palīgs arī redzīgiem cilvēkiem. Acis sākotnēji rada plakanus attēlus, un tikai smadzenēs tiek «izstrādāts» apkārtējās pasaules telpiskais redzējums. Turklāt smadzenes «savos atzinumos» balstās arī uz informāciju, ko saņem no kājām un rokām. Tajās tādējādi tiek salīdzinātas abas informāciju plūsmas – optiskā un taustes – un izveidots attēls, ko mēs patiešām ieraugām.
Holesterīnu uzvarošs gēns
Berlīne. Vācu zinātnieki cilvēka ģenētiskajā mantojumā ir atklājuši holesterīnu regulējošu gēnu. Tā tālākā pētniecība varētu palīdzēt pamatīgāk izprast holesterīnu kā riska faktoru sirds slimību gadījumos. Šo līdz šim nezināmo gēnu zinātniekiem izdevās atklāt ģimenei, kas slimoja ar retu, iedzimtu vielmaiņas slimību, kas asinīs vairākkārt paaugstina holesterīna līmeni.
Smadzenes nosaka kaulu stiprumu
Vašingtona. Pēc amerikāņu zinātnieku atzinumiem, smadzenes nosaka kaulu šūnu atjaunošanos un novecošanu. Veicot pētījumus ar dzīvniekiem, viņi nonāca pie secinājumiem, ka, novadot noteiktus signālus dzīvnieku smadzenēs, palielinās kaulu biezums. Tomēr visa procesa pamatā ir noteikta gēna dots signāls. Jau agrākos pētījumos zinātnieki secinājuši, ka šis gēns iespaido ķermeņa svara svārstības. Pateicoties jaunajiem atklājumiem, ir cerības atrisināt osteoporozes problēmu.
Lašiem draud izmiršana
Berlīne. Kā atzinusi Pasaules Dabas aizsardzības organizācija, Eiropā sevišķi apdraudētas ir 10 dzīvnieku sugas. Starp tām ir Atlantijas laši, brūnie lāči un vaļi. Dabas aizsardzības aktīvisti brīdina, ka drīzumā šie dzīvnieki būs sastopami vairs tikai uz skatu kartītēm, ja netiks veikti pasākumi to dzīves telpas aizsardzībai.
Mākslīgais skriemelis
Berlīne. Starptautiskai zinātnieku grupai no elastīgas vielas izdevies izveidot mākslīgu skriemeli, ko paredzēts ievietot mugurkaula augšējā daļā. Jaunizveidotais skriemelis aizvietos iepriekš medicīnā izmantotos titāna implantus. Ik gadu tikai Vācijā notiek 20 000 ķirurģisko iejaukšanos, kurās skriemeļi tiek aizvietoti ar mākslīgiem analogiem.
