Kaviārs ar ķeizargrieziena palīdzību. Maskava. Lai piekļūtu storu iznēsātajiem melnajiem ikriem, līdz šim vienmēr tās vajadzējis nonāvēt, kas savukārt būtiski ietekmēja storu populāciju.
Kaviārs ar ķeizargrieziena palīdzību
Maskava. Lai piekļūtu storu iznēsātajiem melnajiem ikriem, līdz šim vienmēr tās vajadzējis nonāvēt, kas savukārt būtiski ietekmēja storu populāciju. Krievu zinātnieki nolēmuši «uzlabot» zivju dzīves apstākļus, izstrādājot savdabīgu ķeizargrieziena veidu, kas ļautu gan iegūt gardēžu iecienītos melnos ikrus, gan arī saglabāt zivs dzīvību. Ar hormonu iešļircinājumu palīdzību ikru «raža» tiktu atbrīvota no mātītes organisma. Kā jau vienmēr, šādu zinātnieku ierosinājumu ar ovācijām saņēma dzīvnieku aizsardzības biedrības, bet patērētāji nav tik sajūsmināti, jo hormonu iešļircinājumu iedarbībā kaviārs varētu kļūt taukaināks un mīkstāks.
Apdraudētās koku sugas
Londona. Kā brīdinājuši britu zinātnieki, 8750 koku sugu no pasaulē sastopamajām 100 000 ir izmiršanas draudu priekšā. Puse no tām varētu aiziet bojā, izplešoties lauksaimniecības platībām. Tikai 12 procentu no šiem kokiem aug nacionālos parkos vai citās aizsargājamās teritorijās. No dažām sugām palikuši tikai atsevišķi eksemplāri.
Slepkavība nepareiza gēna dēļ
Vašingtona. Kā atzinuši amerikāņu zinātnieki, sarkanās skudras nogalina savu karalieni – māti –, ja tai nav noteikta gēna. Zoologi uzskata, ka dabā pastāv gēni, kas spēcīgi spēj izcelt indivīdus savā ciltī. Sociobiologs Ričards Dokins jau pirms 20 gadiem savos pētījumos izteicis pieņēmumu par tā saucamā egoistiskā gēna eksistenci. Viņš uzskata, ka evolūcijas dzinējs nav nedz populācijā, nedz katrs indivīds atsevišķi, bet gan «egoistiskais gēns», kas veicina tieksmi pēc iespējami lielāka pieauguma. Tādējādi tam indivīds būtu jāizvirza visiem pārējiem priekšgalā, un vislabāk šāda darbība ir pamanāma, ja gēns ir atpazīstams arī no ārpuses. Sarkano skudru valstī tas, iespējams, darbojas kā kāda smaržojoša viela. Ja kāda no darba skudrām berzējas gar nepareizo karalieni, pārējās tai uzbrūk.
Stress pasliktina atmiņu
Vašingtona. Kā atzinuši amerikāņu zinātnieki laboratorijas pētījumos ar žurkām, stresa situācijas pasliktinot atmiņu. Kad elektrošoka iedarbībā dzīvniekiem tika radīta stresa situācija, tiem bija daudz grūtāk izkļūt no labirinta nekā līdz tam. Zinātnieki izteikuši pieņēmumu, ka stresa hormoni ietekmē nervu šūnu darbību.
Labi dzird ar abām ausīm
Berlīne. Kā atzinuši vācu zinātnieki, portatīvo audioatskaņotāju klausīšanās neietekmē dzirdes pasliktināšanos. Pētījumi liecina, ka tikai 40 procentu jauno cilvēku vecumā no deviņpadsmit līdz divdesmit vienam gadam labi dzird ar abām ausīm, un tas nav atkarīgs no tā, cik bieži viņi klausās skaļu mūziku. Daudz lielākus dzirdes bojājumus izraisa svētku salūtu un spēļu šauteņu radītie trokšņi.
