Nāvējošie minerālmēsli. Vašingtona. Kā atzinuši amerikāņu pētnieki, nitrāti un nitrīti ir nāvējoši vardēm un krupjiem pat tādā koncentrācijā, kāds tas pieļaujams dzeramajā ūdenī.
Nāvējošie minerālmēsli
Vašingtona. Kā atzinuši amerikāņu pētnieki, nitrāti un nitrīti ir nāvējoši vardēm un krupjiem pat tādā koncentrācijā, kāds tas pieļaujams dzeramajā ūdenī. Īpaši jutīgi reaģē jaunās vardītes un krupji. Dažiem pasliktinās apetīte, citiem parādās līdzsvara traucējumi, iestājas paralīze, kas bieži beidzas ar nāvi. ASV ziemeļrietumu daļā vairākas varžu un krupju sugas jau ir izmirušas. Pēc zinātnieku domām, krasais abinieku populācijas sarukums visā pasaulē saistāms tieši ar lauksaimniecībā izmantojamo nitrātu un nitrītu noplūdi šo dzīvnieku dzīves telpā.
Sievietes izvēlas garos
Varšava. Kā secinājuši poļu zinātnieki, liela auguma vīriešiem ir vienkāršāk sameklēt sev draudzeni un viņiem ir vairāk bērnu. Vecpuiši un bezbērnu vīrieši pārsvarā ir mazāki augumā nekā vidusmēra vīrieši. Dzimumatlase, kas darbojas dzīvnieku vidū, nav gājusi secen arī cilvēkiem: līdzās ķermeņa lielumam mainās arī sociālais statuss un aug ienākumi. Tikai tajos gadījumos, ja sievietēm ir mazākas izvēles iespējas, ķermeņa lielums nespēlē lielu lomu. Datu bāzē, kurā iekļauti 3200 poļu aptaujas dati, tikai nedaudzi maza auguma vīrieši piecdesmitgadnieki palikuši vecpuišos vai tiem nav bērnu. Tas galvenokārt izskaidrojams ar pēckara stāvokli, kad vīrieši bija mazākumā. Zinātnieki savu interesi par vīriešu garumu izskaidrojuši ar to, ka iepazīšanās sludinājumos maza auguma stiprā dzimuma pārstāvji nav pieprasīti. Tas viņus uzvedinājis uz domām pētīt šo problēmu.
Delfīni dzird bez ausīm
Vašingtona. Zinātniekiem beidzot izdevies atklāt delfīnu dzirdes noslēpumu, jo līdz šim nebija skaidrs, kādā veidā tie spēj dzirdēt bez ausu gliemežnīcām. Turklāt delfīnu dzirdes atveres ir adatas biezumā. Pēc zinātnieku atzinuma, šiem dzīvniekiem pie ausīm ir tauku «kūlītis», kas skaņu novada iekšējā ausī.
Dārzeņus – trīsreiz dienā
Vašingtona. Pēc jaunākajiem pētījumiem, šāda recepte varētu palīdzēt samazināt saslimšanas risku ar prostatas vēzi par 48 procentiem. Zinātnieki uzsver, ka ir pilnīgi vienalga, vai tiek patērēti burkāni, pupas, tomāti vai salātu lapas. Vēl būtiskāk šo risku samazina tādi krustziežu dzimtas dārzeņi kā brokoļi, puķkāposti un arī parastie kāposti. Iespējams, dārzeņu aizsargājošā funkcija sakņojas vielās, kas paaugstina enzīmu aktivitāti. Tie savukārt ķermeni atbrīvo no vēzi veicinošām substancēm. Pētījumu rezultātā atklājās, ka augļi prostatas saslimšanas risku nespēj samazināt.
Nesāpīgās šļirces
Vašingtona. Daudzi ārstniecības līdzekļi, kas tiek lietoti tablešu vai kaplešu formā, nav pietiekami efektīvi, un tādos gadījumos ārsts paraksta iešļircinājumus. Tomēr daudziem cilvēkiem, paskatoties tikai uz adatu vien, uzmetas «zosāda», tāpēc amerikāņu zinātnieki izstrādājuši savdabīgu adatu plāksteri. Adatas tajā ir mata biezumā un tikai 0,15 milimetrus garas. Nervu galus tik plānas adatiņas nespēj traumēt, un šķidruma iešļircināšana noris nesāpīgi. No otras puses, tās pietiekami dziļi ietiecas ādā, lai iešļircinātā viela veiksmīgi nokļūtu asinsvados. Adatu radītās brūces ir ļoti niecīgas, kas aizkavē baktēriju un svešķermeņu nokļūšanu dūrienu vietā.
Mēra mantojums
Vašingtona. Meklējot atrisinājumu AIDS problēmai, zinātnieki meklē izejas ceļus visos iespējamos virzienos. Viens no izskaidrojumiem, kāpēc daļa cilvēku neinficējas ar šo bīstamo slimību, sakņojas senā pagātnē, kad Eiropu «pārstaigāja» melnā nāve mēris. To pārcietušajiem izveidojās savdabīga gēnu mutācija, kas mūsdienās pasargā cilvēkus no inficēšanās briesmām. Ja no abiem vecākiem mantota šī īpatnējā mutācija, tad esam pilnībā pasargāti no vienkāršā HIV vīrusa. Ja tikai viens no vecākiem «nodevis» pretAIDS gēnu kombināciju, inficēšanās risks samazinās, tomēr pavisam neizzūd.
Valda Kļaviņa, pēc ārzemju preses materiāliem
