Universālā «bērnu valodiņa». Vašingtona. Zīdaiņa vecumā cilvēki vēl spēj atrast kopīgu «valodu» ar jebkuru pasaules iedzīvotāju.
Universālā «bērnu valodiņa»
Vašingtona. Zīdaiņa vecumā cilvēki vēl spēj atrast kopīgu «valodu» ar jebkuru pasaules iedzīvotāju. Amerikāņu zinātnieki pētījumā nākuši pie slēdziena, ka neatkarīgi no tā, kādā Zemeslodes pusē bērns «iemēģina» pirmās skaņas – Zviedrijā, Brazīlijā, Japānā vai Jaunzēlandē – to secību nosaka visiem vienota shēma. Turklāt neatkarīgi no tā, kādas valodas vidē bērni atrodas, viņi lalina vienādi.
Zobu «iekonservēšana»
Vašingtona. Ķīmiskie savienojumi benzoāti un sorbāti, kas veicina pārtikas preču uzglabāšanos, labvēlīgi iespaido arī zobus. Amerikāņu zinātnieki pētījumos ar laboratorijas žurkām atklājuši, ka šīs vielas zobus pasargā no bojāšanās līdzīgi fluorīdiem. Benzoāti sastopami ne tikai pārstrādātā pārtikā, bet arī dabas veltēs, piemēram, plūmēs, kanēlī un brūklenēs.
«Biosensors» salmonelozei
Vašingtona. ASV zinātnieki izstrādājuši biosensoru, kas ļaus daudz agrāk atklāt salmonelozes izraisītāju klātbūtni pārtikā. Sensors satur īpašus antiķermenīšus, kas reaģē uz salmonelozes izraisītāju molekulāro struktūru, un to klātbūtnes noteikšanai nepieciešamas tikai divas stundas. Līdz šim zināmā metode, kas ļāva noteikt salmonellu klātbūtni pārtikā, ilga vairākas dienas.
Galvassāpes ne tikai vecākiem
Berlīne. Vācijas slimokases veiktā aptauja liecina, ka gandrīz katrs piektais bērns Vācijā cieš no hroniskām galvassāpēm un migrēnas. Turklāt divpadsmit procentu vecāku apliecinājuši, ka viņu bērniem galvassāpes kļuvušas biežākas.
Smēķētāji nopīpē smadzenes
Londona. Smēķēšana nodara būtisku ļaunumu ne tikai sirdij un plaušām, bet arī smadzenēm. Sevišķa riska grupa ir gados vecākie smēķētāji. Saikni starp cigarešu patēriņu un garīgo spēju pavājināšanos pierāda britu zinātnieku pētījums. Londonas Psihiatrijas institūta pētījumos bija iesaistīti 650 cilvēki vecumā no 65 gadiem. Tika aplūkoti vairāki aspekti – vispārējais veselības stāvoklis, alkohola un smēķēšanas ieradumi, kā arī iespējamā vecuma depresija un izglītības līmenis. Pētījumos iesaistītie cilvēki noslēgumā veica testu, ko piedāvā izpildīt arī Alheimera slimības pacientiem. Pēc gada 417 no izpētes dalībniekiem tika atkārtots šis tests, un rezultāti parādīja, ka smēķētāju vidū garīgo spēju samazināšanās konstatēta četras reizes biežāk nekā starp nesmēķētājiem vai bijušajiem smēķētājiem.
1:0 – cīņā pret vēzi
Madride. Spāņu zinātnieki, pateicoties jaunai gēnu terapijai izmēģinājumos ar laboratorijas dzīvniekiem, panākuši pilnīgu atveseļošanos no zarnu vēža. Ģenētiski pārveidojot divus vīrusu tipus, pētnieki tos injicēja vēža perēklī. Vīrusi veicināja proteīna veidošanos ķermenī, kas savukārt izskauž vēzi. Gandrīz visām pētījumos iesaistītajām 100 žurkām zinātnieki spējuši izārstēt zarnu vēzi. Viņi cer, ka 2000. gada beigās viņiem izdosies saņemt atļauju jauno ģenētisko terapiju izmēģināt arī klīnikās.
Neveselīgās dusmas
Berlīne. Dusmas bojā ne tikai skaistumu un ezotēriskajā lasāmvielā apcerēto karmu, bet naids, dusmas, atriebības kāre spēj izraisīt arī sirds un asinsvadu slimības, astmu, zarnu saslimšanu. Īpaši uzņēmīgi pret šīm slimībām ir cilvēki, kas ilgstoši nespēj piedot pāridarījumu. Nereti alerģijas, miega traucējumi un sirds «klauves» arī ir negatīvu izjūtu izraisītas.
