Ģenētiskajai medicīnai – jā! Londona. Lielākā daļa Eiropas Savienības pilsoņu ļoti kritiski izturas pret ģenētiski pārveidotas pārtikas lietošanu uzturā, jo uzskata, ka tā saistās ar pārāk lielu risku.
Ģenētiskajai medicīnai – jā!
Londona. Lielākā daļa Eiropas Savienības pilsoņu ļoti kritiski izturas pret ģenētiski pārveidotas pārtikas lietošanu uzturā, jo uzskata, ka tā saistās ar pārāk lielu risku. Aptaujas liecina, ka pret ģenētiski pārveidoto pārtiku izsakās 59 procenti Eiropas pilsoņu. Pretējs viedoklis valda par gēnu terapijas lietošanu medicīnā. Par cilvēka šūnu izmantošanu medikamentu ražošanā un gēnu terapijas ieviešanu iestājas 44 procenti eiropiešu. Angļu zinātnieki šo sabiedrības pozitīvo attieksmi komentē cerīgi: atbalstot gēnu terapijas izmantošanu medicīnā, Eiropas pilsoņi veselības labā acīmredzot ir gatavi riskēt.
Visums kā plakans disks
Roma. Itāļu, franču, kanādiešu un amerikāņu kosmologi kopējā projektā guvuši iespēju ielūkoties Visuma «bērnībā». Eksperimenta rezultātā zinātniekiem izdevies iegūt līdz šim precīzāko kosmisko mikroviļņu starojuma ainu, kas no Visuma dzīlēm nonāk uz Zemes. 1965. gadā tika atklāta šā Lielā sprādziena radītā atbalss, kas satur svarīgu informāciju par Visuma rašanās vēsturi un tā uzbūvi. Atbalss radās, kad Visumam bija 300 000 gadu, un kopš tā laika pagājuši nu jau 15 miljardi gadi. Kosmologi atklājuši, ka starojuma intensitāte nav vienmērīga un mainās atkarībā no mērīšanas vietas. Zinātnieki uzskata, ka starojuma nevienmērīgums ir Visuma «jaunības» palieka, kas liecina par tā kādreizējo stāvokli. Lai izmērītu starojumu, pētnieki Antarktīdā palaida ar mēraparātiem aprīkotu balonu. Tas lidinājās 38 kilometru augstumā virs Zemes, tādējādi izvairoties no atmosfēras traucējumiem. Apstrādājot iegūtos datus, 36 zinātnieku komanda secināja, ka Visums ir «plakans» un tā ģeometrija saskan ar Eiklīda likumiem. Iegūtie dati apstiprināja jau iepriekš zinātnieku pieņemto hipotēzi par Visuma tapšanas vēsturi – neilgi pēc rašanās Universs īsā laika sprīdī strauji izpletās, kamēr tā tempi samazinājās līdz mūsdienās novērotajam ātrumam. Tādējādi niecīgo kosmisko mikroviļņu starojuma svārstību mērījums ļauj ieskatīties milzīgajā kosmosa struktūrā, kā arī izteikt pieņēmumus par tā priekšgājēju pašā laika sākumā.
Siltumnīcas efekta veicinātāji
Maskava. Pasaules vides aizsardzības organizācija «Greenpeace» izplatījusi paziņojumu, kurā brīdina, ka klimata «siltumnīcas» efekta radīšanā būtisku «ieguldījumu» dod krievu naftas un gāzes cauruļvadi. Vides aizsardzības aktīvisti uzsvēruši, ka katru gadu no izdilušajiem un nolietotajiem cauruļvadiem dabā noplūst aptuveni 30 miljardu kubikmetru gāzes un 15 miljonu tonnu jēlnaftas. «Greenpeace» aicinājuši rūpnieciski attīstītākās valstis palīdzēt Krievijai «aizlāpīt» vecos cauruļvadus, jo noplūstošā metāngāze daudz vairāk veicina siltumnīcas efekta rašanos nekā vispāratzītais bieds – oglekļa dioksīds.
