Līdz 12. jūnijam «Kino 19» – «Čikāga» un «Telefona būda».
Līdz 12. jūnijam «Kino 19» – «Čikāga» (pulksten 15.30 un 20) un «Telefona būda» (pulksten 13.30 un 18).
Nedaudzie pēdējo gadu kinomūzikli neļauj vilties, un tas attiecas arī uz Roba Māršala ekranizēto muzikālo izrādi iz divdesmito gadu Čikāgas izklaides slavenību dzīves. Tam, ka Oskaru lietus pelnīts, piekritīs ne vien amerikāņi, kuriem, jūtams, īpaši pie sirds gājusi 20. gadu Čikāgas stilizācija, cik nu, tēlaini runājot, mūsdienu galdnieku darinātas antīkas mēbeles senatnīgumu neietekmē nevēlēšanās atteikties no mūsdienu ērtību standartiem (no sešiem Oskariem pāris statuju tika dekorāciju un kostīmu māksliniekiem). To, ka «Čikāgas» spilgtākās mākslinieciskās īpašības ir Katrīnas Zetas – Džounsas tēlojums un Džona Kandera populārā džeza oriģināldarbu veiksmīga pielāgošana 21. gadsimta kinodarbam, apliecina arī britu kinoekspertu augstākā atzinība (BAFTA) skaņu vīriem un labākajai otrā plāna aktrisei. Pēdējais nudien nav tikai britu lepnums par tautietes panākumiem. Viņas spēlētā Velma patiesi ir gana ietekmīgs piemērs, kuram līdzināties vai kuru pārspēt kāro gados jaunākās kolēģes dziedātājas (Renē Zelvēgere, Lūsija Liu): gan skatuviskajā spožumā, gan sadzīviskā nešpetnumā, ja šāds apzīmējums piemērots faktam, ka uz katras sirdsapziņas ir vismaz viena afektā pastrādāta slepkavība – nodevīga mīļākā, neuzticīga vīra, pārkāpumā vainīgo sieviešu… Bet tāda jau ir pagājušā gadsimta sākuma Čikāga… Jāpiebilst vienīgi, ka atšķirībā no daudziem un daudzām, kuru aktierpieredze Holivudā sākas un beidzas, Džounsai labi pazīstama arī teātra skatuve. Droši vien no turienes arī laba tiesa spējas dziedāt un diet kā īstai mūzikla aktrisei.
«Čikāgas» sižeta neatņemama daļa ir vesels lērums jau izdarītu slepkavību. Trillera «Telefona būda» astoņdesmit minūšu spriedzi uztur neīstenots dzīvības apdraudējums, kuram sevi pakļauj Kolina Ferela tēlotais ņujorkietis Stjū, atļaujoties to, ko ņujorkieši bērniem no mazotnes māca nedarīt – neatbildēt uz telefona automāta zvaniem. Kaut kur netālu paslēpies vājprātīgs snaiperis brīdina: brīdī, kad Stjū noliks klausuli, viņš mirs. Ferels meistarīgi iemieso krasi atšķirīgu raksturu apvienojumu: pašpārliecināta avantūrista pārvēršanos baiļu mocītā grēku nožēlniekā.
***
Esēnija Zariņa:
«Čikāga». Renesansi piedzīvo mūzikli, turklāt iespaidīgi, un man kā mūziklu cienītājai par to īpašs prieks. Stāstā par čikāgiešu noziegumiem un teikšanos pēc slavas sajūsmina viss: perfekti aktieri, dejotāji, mūzika, horeogrāfija, kostīmi utt. Filma, kas obligāti jāredz.
«Telefona būda». Darbības vieta (telefona būda), spriedze un talantīgais Kolins Ferels – tas viss padara šo trilleri lielisku.
Agnese Āboltiņa:
«Čikāga». Darbība pakļauta mūzikla prasībām – tēlotāju veiksmīgums atkarīgs no spējas iekļauties dziesmu iestarpinājumiem pilnajā sižetā, tāpēc atsevišķus aktiersniegumus grūti vērtēt. Grandiozie tērpi, skaistā mūzika – tas viss rosina filmu noskatīties.
«Telefona būda». Lai arī darbības norises vieta tikai viena, no garlaicības nav ne miņas. Ferels – fantastiski meistarīgs, psiholoģiski bagāts.
Aiva Roga:
«Čikāga». Tiešām vērts noskatīties. Perfekta horeogrāfija, lieliska scenogrāfija, slaveni aktieri, vēsturisks ieskats, viegls humors. Tas viss veido krāšņu mākslas darbu.
«Telefona būda». Pārsteidzoši labs psiholoģisks trilleris, kas spēj pievērst uzmanību, ieinteresēt. Neprognozējams sižets. «Lattelekom» varētu rasties problēmas – pēc filmas noskatīšanās telefona būdiņām visi ies ar līkumu…
