Ozolnieki un Cenas kā brālis ar māsu allaž roku rokā gājuši cauri vēstures notikumiem. Pēc Otrā pasaules kara abu pašvaldību robežas vairākkārt mainījušās, taču teritorijas bijušas saliedētas.
Ozolnieki un Cenas kā brālis ar māsu allaž roku rokā gājuši cauri vēstures notikumiem. Pēc Otrā pasaules kara abu pašvaldību robežas vairākkārt mainījušās, taču teritorijas bijušas saliedētas. Vispirms Cenu pagasta lielākā daļa ietilpa Ozolnieku pagastā, savukārt no 1950. gada Cenu ciems ietvēra arī Ozolniekus. Atsevišķa Ozolnieku pašvaldība tika atjaunota 1979. gadā, kad Ozolnieku pilsētciemats tika atdalīts no Cenu ciema, bet 1992. gadā tas ieguva pagasta statusu.
Jau apritējis vairāk nekā gads, kopš Ozolnieki un Cenas ir vienots veselums – Ozolnieku novads. Tā ir savstarpēji papildinoša apvienība, jo, par spīti abu teritoriju attīstības atšķirībām, Ozolnieku novads ir arī ekonomiski vienots pašvaldību sakausējums.
“Jutām, ka vajadzīgs plašums, kur izvērst uzņēmējdarbību, arī budžets nebija gluži miljonos mērāms, lai darītu lielas lietas,” vēlēšanos nodibināt ciešāku draudzību ar vēl kādu pašvaldību pamato Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs Māris Ainārs. Viss sākās ar sadarbības apvienības “Lielupes ūdeņi” izveidi 2000. gada 19. septembrī. Tajā līdztekus Ozolniekiem un Cenām iesaistījās arī Valgundes pagasts. Taču pēc pašvaldību vēlēšanām 2001. gadā mainījās tā vadība un līdz ar to arī attiecības.
Taču Ozolniekiem un Cenām iecere apvienoties tikai pieņēmās spēkā. “Zinājām, ka sākumā būs psiholoģiskas problēmas. Pirmkārt, bija jārunā ar iedzīvotājiem par novada nepieciešamību. Bijām gatavi viedokļu sadursmēm. Par sliktu novada izveidei bija tas, ka centrs (Ozolnieki) ir pārāk tālu no novada nomales iedzīvotājiem. Bet, no otras puses, tālākais punkts atrodas 12 kilometru attālumā, un tas nemaz nav tik daudz. Otrkārt, par Domes priekšsēdētāju varēja kļūt tikai viens pagastvecis,” skaidro M.Ainārs. Jāpiebilst, ka pašvaldība, domājot par savu iedzīvotāju labklājību, ar anketām organizē aptaujas, lai noskaidrotu, ko vēlas arī novada malienē dzīvojošie, kādi pakalpojumi viņiem nepieciešami. Tas vajadzīgs progresīva Ozolnieku ekonomiskā plāna izstrādei.
Lai bijušā Cenu pagasta ļaudis nejustos atstumti, vienojošas svētku ēverģēlības pašvaldība rīko gan centrā, gan tālākās novada vietās. Tiesa, domnieki gaida lielāku atsaucību, radošu aktivitāti arī no pašiem iedzīvotājiem.
“Arī naudu neraušam tikai novada centra attīstībai,” teic M.Ainārs, “42 906 lati tiek novirzīti gāzes vada un jaunas katlumājas izbūvei Tetelē. Turklāt jau labu laiku tiesājamies par ēku, kas būtu lieliski piemērota tik ļoti nepieciešamā kultūras nama izveidei Ānē.”
Ozolnieku novadā allaž rūpējas, lai tas nepārtraukti attīstītos. M.Ainārs ar gandarījumu pauž, ka novads ir spēcīgs. “Domāju, ka paliksim tādi paši arī administratīvi teritoriālās reformas gadījumā. Gan vēl vairāk nostabilizēsimies. Taču tas nenozīmē, ka esam iekrampējušies aiz smagām durvīm. Gluži otrādi – esam atvērti, un neiebilstu, ja vēlēšanos pievienoties izteiktu vēl kāds pagasts.”
***
Ozolnieku novads
Platība – 12 922 hektāri
Iedzīvotāju skaits 2003. gada 1. janvārī – 7363
Vidējais iedzīvotāju blīvums – 57 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru
2000. gada tautas skaitīšana liecina, ka Ozolnieku novadā 53,4% iedzīvotāju ir sievietes un 46,6% – vīrieši; 62,7% iedzīvotāju ir latvieši, bet 37,3% – cittautieši.
Lielciemi – Āne, Brankas, Ozolnieki
Vidējciems – Tetele
Mazciemi – Cenas, Dalbe, Jaunpēternieki
Vasarnīcu ciemi – Lazdiņas, Aizupes
Ir divi bērnudārzi – “Zīlīte” Ozolniekos un “Bitīte” Brankās
Mācību iestādes: Teteles sākumskola, Teteles pamatskola, Ozolnieku vidusskola
Pirmsskolas mācību iestādes un skolas apmeklē 902 bērni
Atrodas:
viens kultūras nams (Ozolniekos);
četras bibliotēkas (Ozolniekos, Ānē, Brankās un Jaunpēterniekos);
privātās ārstu prakses vietas Ozolniekos, Ānē un būs arī Brankās
***
Ozolnieku novada veidošanās kalendārs
2002. gada 13. jūnijs. Notiek Ozolnieku pagasta Padomes sēde, kurā tiek lemts par darba grupas izveidi, kas organizēs apvienošanās projekta izstrādi.
2002. gada 27. jūnijs. Izstrādāts nodomu protokols par pašvaldību apvienošanās principiem.
2003. gada 18. marts. Cenu pagasta Padome atklāti, vārdiski balsojot, sešiem deputātiem balsojot “par” un diviem atturoties, nolemj apvienoties ar Ozolnieku pagastu, izveidojot Ozolnieku novadu ar administratīvo centru Ozolniekos.
2003. gada 10. aprīlis. Ozolnieku pagasta Padome, atklāti balsojot, ar deviņām balsīm “par” nolemj apvienoties ar Cenu pagastu, kopīgi izveidojot Ozolnieku novadu.
2003. gada 22. jūlijs. Tiek izveidots Ozolnieku novads. Divu pagastu apvienošanās rada jaunas attīstības iespējas un ietekmē gan jaunās pašvaldības struktūru un funkciju izpildi, gan arī ekonomisko un sociālo dzīvi novada teritorijā.
2003. gada 4. augusts. Ozolnieku novada Domes pirmo sēdi vada toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Ivars Gaters. Notiek novada Domes priekšsēdētāja vēlēšanas. Aizklāti balsojot, ar 17 balsīm “par” Ozolnieku novada Dome nolemj par pašvaldības priekšsēdētāju ievēlēt bijušā Ozolnieku pagasta Padomes priekšsēdētāju Māri Aināru.
