Jelgavas novads ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas sapratusi – ar vietas atpazīstamības logo veicina ražotāju produkcijas nozīmi.
Vēloties apzināt un godināt uzņēmējus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību novadā, Jelgavas novada pašvaldība aicina pieteikt kandidātus konkursam «Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva 2015». Pašvaldība izsludinājusi arī biznesa ideju konkursu iedzīvotājiem «Esi uzņēmējs Jelgavas novadā!». Uz «Ziņu» jautājumiem par uzņēmējdarbības vidi Jelgavas novadā atbild novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte un uzņēmējdarbības atbalsta projektu vadītāja Ilze Caune.
– Līdz 29. maijam Jelgavas novada uzņēmēji, iedzīvotāji un pagastu pārvaldes tiek aicināti izvirzīt savus kandidātus konkursam «Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva 2015». Cik gadu jau tiek pasniegta šāda balva?
L.L.: Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva tiks pasniegta trešo reizi. Pašvaldības lielākā vērtība ir mūsu uzņēmēji, un tas ir veids, kā mēs viņiem varam pateikties, tāpēc radās ideja rīkot šādu konkursu. Balva tiek pasniegta dažādās nominācijās, jo uzņēmēji pārstāv daudzas jomas, kas nav salīdzināmas. Nevar salīdzināt, piemēram, uzņēmēju, kas darbojas ēdināšanā, ar lauksaimnieku. Nominācijas katru gadu nav vienādas, jo, apkopojot statistikas datus, var secināt, ka arī uzņēmējdarbības vide visu laiku mainās, piemēram, rodas jauni uzņēmumi, kas darbojas jomās, kas iepriekš mūsu novadā nav bijušas pārstāvētas.
I.C.: Ir nominācijas, kas gadu no gada atkārtojas, piemēram, «Gada lauksaimnieks», bet ir tādas, ko ieviešam no jauna. Pērn, kas Eiropas Savienībā tika atzīmēts kā Ģimenes gads, vēlējāmies izcelt uzņēmumus, kuros aktīvi darbojas tieši ģimenes. Balvu pasniedzām sadarbībā ar «Europe Direct» Informācijas centru Jelgavā. Ideja par speciālbalvu ģimenēm radās spontāni, bet šogad to jau ieviesām kā nomināciju. Novadā ir gana daudz uzņēmumu, kuros strādā vairākas paaudzes.
L.L.: Tas ir ieguvums gan pašvaldībai, gan pašām ģimenēm, ka dinastija turpinās konkrētā profesijā. Tas īpaši raksturīgs lauksaimniecības uzņēmumiem, kur ģimene kopā apsaimnieko zemes platības. Bērni jau apzināti izvēlas studēt tieši šo jomu un turpina vecāku uzņēmējdarbības tradīcijas.
– Vai jums ir dati, cik daudz Jelgavas novadā ir šādu ģimenes uzņēmumu?
I.C.: Statistikas datos šādu informāciju neredzam. To, ka tādi ir, varam secināt pēc pieteikumiem.
L.L.: Viena lieta ir statistika, kas tiek ņemta no oficiālās datu bāzes par reģistrētiem uzņēmumiem, bet vēl jau ir mutiska informācija par ģimenēm, kas aktīvi darbojas kādā jomā, ko uzzinām no novada iedzīvotājiem. Pieteikumus konkursam var iesniegt gan pagastu pārvalžu vadītāji, gan jebkurš novada iedzīvotājs.
– Pēc jūsu novērojumiem – konkursantus piesaka arī iedzīvotāji vai tomēr pagastu pārvalžu vadītāji un citi pašvaldības darbinieki?
L.L.: Aktīvi ir arī iedzīvotāji. Pirmais gads vienmēr ir izmēģinājums, bet, ja otrajā gadā vēl joprojām ir interese un pasākums iedzīvojas, tad tas ir vajadzīgs. Tendence rāda, ka aktivitāte šajā konkursā tikai aug. Palielinās pieteikumu skaits ne tikai no pagasta pārvalžu vadītājiem, bet arī no iedzīvotājiem.
– Minējāt, ka mainās nomināciju skaits. Vai tas palielinās?
I.C.: Ir desmit nominācijas. Skaitu nemainām.
L.L.: Cenšamies izdomāt dažādas nominācijas, lai nav tā, ka kāds aktīvs uzņēmējs nevarētu pretendēt uz balvām, jo neatbilstu nevienai.
I.C.: Nereti idejas nākamā gada nominācijām rodas vērtēšanas procesā, kad komisija apbraukā uzņēmumus.
– Kā pretendenti uz balvu tiek vērtēti?
I.C.: Pēc pieteikumu saņemšanas vērtēšanas komisija dodas pie uzņēmējiem – apskatām uzņēmumu vai saimniecību, viņi pastāsta par sevi, uzdodam jautājumus.
L.L.: Uz vietas satikties ar uzņēmējiem tiešām ir vērtīgi – nereti tas ļauj atrisināt kādus jautājumus, kas viņiem ir aktuāli. Saimnieki arī novērtē, ka par viņiem izrāda interesi. Personiski kontakti ir svarīgi – uzņēmēji jūt, ka aiz viņiem stāv pašvaldība.
I.C.: Arī mums ir ļoti patīkami redzēt, ka šos apbalvojumus novērtē. Piemēram, aizbraucot pie pagājušā gada uzvarētājiem uz «Pūteļkrogu», var pamanīt, ka redzamā vietā izvietota mūsu dāvātā goda plāksne.
L.L.: Tā ir arī vietas identitātes nešana tālāk. Prieks, ka uzņēmēji ar lepnumu parāda – viņi ir no Jelgavas novada.
2013. gadā pašvaldība sāka strādāt pie savas preču zīmes izveides. Nebija nekādu šaubu, ka to vajag reģistrēt Latvijas Republikas Patentu valdē, ko arī izdarījām. Pirmā preču zīme bija «Jelgavas novads stabilai nākotnei», otrā – «Vietējais ražotājs – novada lepnums». Patentu valde un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera katru gadu rīko preču zīmju konkursu, un pagājušajā gadā mēs ieguvām augstāko novērtējumu par to, ka esam pirmā pašvaldība Latvijā, kas sapratusi, ka ar vietas atpazīstamības zīmi veicinām ražotāju produkcijas nozīmi. Ne vienmēr, redzot ražotāja logo, uzreiz var saprast, no kuras vietas ir uzņēmējs, bet, ja uz iepakojuma ir arī novada preču zīme, uzreiz ir skaidrs, kur produkts tapis.
– Kāda ir pašu uzņēmēju, ražotāju interese par Jelgavas novada preču zīmi?
L.L.: Visvairāk tirgus izzināšanai un sevis popularizēšanai preču zīme nepieciešama mazajiem uzņēmējiem.
I.C.: Jā, tieši mājražotāji vislabprātāk uz savas produkcijas iepakojumiem izvieto novada preču zīmes.
– Zemgale vairāk ir lielsaimnieku reģions, mājražotāju šeit vienmēr bijis mazāk nekā citur. Vai mājražotāju skaits Jelgavas novadā palielinās?
I.C.: Jā, palielinās, aptverot arvien vairāk jomu. Piemēram, novadā drīz būs jau trīs vīna darītavas. Viena darbojas Blankenfeldes muižā, pavisam nesen darbību sāka ražotne Zaļenieku pagastā, bet par trešās vīna darītavas dibināšanu ideja radusies Valgundes pagasta iedzīvotājam. Man šķiet, ka mūsu novada mājražotāji ir ļoti aktīvi. Varbūt klāsta ziņā nav pārstāvētas visas iespējamās jomas, toties viņi izrāda iniciatīvu.
L.L.: Jā, ir daži segmenti, kuros jāizlīdzas ar kaimiņu novadu ražojumiem, bet es domāju, ka tas ir tikai un vienīgi laika jautājums. Neapgūtās nišas noteikti tiks aizpildītas.
– Kad ar Jelgavas novada pašvaldības atbalstu tika atvērts pārtikas amatnieku ražojumu veikals Jelgavā, ne viens vien iedzīvotājs bija skeptisks, kā tajā izdosies nodrošināt plašu produktu klāstu.
L.L.: Jā, tā bija, bet preču klāsts pamazām tiek papildināts, un tagad tur pieejamas, piemēram, arī lauku olas.
I.C.: Ir mājražotāji, par kuriem pašvaldībai sākotnēji pat nebija zināms. Piemēram, Vilcē ir saimnieks, kurš audzē kaņepes, turklāt tas tiek darīts jau vairākās paaudzēs. Saimniecībā tiek ražots kaņepju sviests un citi izstrādājumi. To nejauši atklājām vienā tirdziņā.
L.L.: Dažkārt sadarbību pirmais meklē ražotājs, citreiz pašvaldības darbinieki paši vēršas pie uzņēmēja, rosinot uz dialogu. Tie, kas ir atraduši sadarbības iespējas ar pašvaldību, pārsvarā novērtē, cik labi ir strādāt roku rokā. Ir lietas, ko pašvaldība, protams nevar izdarīt, piemēram, iedot kādam līdzekļus, bet ir veidi, kā mēs varam atbalstīt uzņēmējus.
– Jelgavas novadā vairāk ir lielo vai mazo uzņēmumu?
L.L.: Ko uzskatām par lielu vai mazu? Mikrouzņēmums var būt ar līdz desmit darbiniekiem un desmit miljoniem eiro apgrozījumu. Atmetot šo definējumu, novadā ir ļoti raksturīgi tas, ka teritorija sadalās vairākās daļās – viena no tām ir ar augstu zemes auglību, un tur ir ļoti daudz lielsaimnieku, otra ir Kalnciems un Valgunde, kur vairāk ir rūpnieciskās ražošanas teritorija.
– Noteicošā uzņēmējdarbības joma novadā, protams, ir lauksaimniecība?
L.L.: Jā, Zemgalē tā ir dominējošā.
I.C.: Nereti cilvēkiem ir uzskats, ka lauksaimniecība nemaz īsti nav uzņēmējdarbība. Bet zemnieku saimniecība ir viena no tās formām.
– Mēdz būt arī skeptisks viedoklis par pašvaldības iespējām uzņēmējdarbības veicināšanai.
L.L.: Tam es īsti negribētu piekrist. Esam, piemēram, sākuši aktīvi strādāt pie infrastruktūras sakārtošanas programmas, kas ir vērsta tieši uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Jebkurā gadījumā iedzīvotājiem savā novadā gribas redzēt sakārtotu infrastruktūru. Ja ar šo projektu būs iespējams sakārtot daļu no pašvaldības infrastruktūras, tas būs liels ieguvums. Un to nevar izdarīt ne uzņēmums viens pats, ne pašvaldība tikai ar saviem spēkiem. Tie būs trīspusēji līgumi starp fondu, kas piešķir naudu, uzņēmēju un pašvaldību, un tā ir vistiešākā sadarbība, jo cits bez cita mēs to nevarētu īstenot.
– Kāda ir iedzīvotāju attieksme, runājot par uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstīšanu Jelgavas novadā? Atceramies, piemēram, sabiedrības sašutumu par ieceri būvēt akumulatoru pārstrādes rūpnīcu Kalnciemā, tāpat cilvēku noliedzošo attieksmi daudzviet Latvijā, ja tiek izlemts būvēt fermu.
L.L.: Pats svarīgākais šādos gadījumos ir izskaidrojošais darbs. Mums raksturīga tendence, ka daudzi iedzīvotāji ir neapmierināti ar pilnīgi visu. Tam nereti nav pamatojuma – kāpēc, bet viņi ir neapmierināti. Gan oficiālie dokumenti, gan pētījumi liecina, ka, reģionā ienākot uzņēmējdarbībai, ieguvums ir gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai. Tā ir ekonomika, bez tās nevar iztikt.
– Vai izdodas par to cilvēkus pārliecināt?
L.L.: Par minēto akumulatoru rūpnīcu bijušas daudzas apspriešanas un tikšanās, potenciālais uzņēmējs pat pilnīgi bez maksas ir vedis interesentus uz tādu pašu uzņēmumu Polijā, lai parādītu, kā rūpnīca tur darbojas. Atsevišķos gadījumos iestāšanās pret ir principa jautājums, bet es domāju, ka, izņemot šo vienu gadījumu, kas ir ļoti saasināts, kopumā sadarbība ar uzņēmējiem novadā attīstījusies pozitīvi.
– Bijušas arī saasinātas diskusijas par fermu būvniecību.
L.L.: Diemžēl šie gadījumi, kas daudz apspriesti publiski, arī vairāk paliek atmiņā. Asas diskusijas par iespējamu fermu būvniecību bijušas ne tikai Jelgavas novadā, bet arī citur Latvijā. Esam veduši cilvēkus arī pieredzes apmaiņas braucienos, piemēram, uz Poliju, lai paskatītos, kā tur saimnieko uzņēmēji. Pēc tam ekskursijas dalībnieki atzina, ka var uzsist sev pa plecu par to, ka ir labi savas zemes saimnieki. Meklējam vairāk šādas iespējas uzņēmējdarbības popularizēšanai novadā. Organizējam apmācības un seminārus, savācot informāciju, kuri jautājumi uzņēmējiem būtu saistošāki.
– Kāda ir interese?
L.L.: Tas atkarīgs no semināra tēmas. Ja uzņēmējus tā interesē, tad dalībnieku ir daudz.
– Vai novadā ir kāds pagasts, kurā ir vairāk vienas jomas uzņēmēju? Par kuru jūs varētu, piemēram, sacīt – tur mums ir visvairāk dārzeņu audzētāju?
I.C.: Tā īsti nevarētu teikt, bet pēc uzņēmējdarbības formām gan iespējams sagrupēt, kur ir vairāk SIA, kur zemnieku saimnieku saimniecības, biedrības.
L.L.: Biedrību dibināšana lielā mērā bija saistīta ar pagājušajā gadā pašvaldības lēmumu, ka daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas funkcijas tiek nodotas biedrībām. Protams, ir arī daudzas ar māju apsaimniekošanu nesaistītas biedrības. Pašvaldībā darbojas 169 sabiedriskās organizācijas.
– Biedrību dibināšana saistīta arī ar dažādu projektu īstenošanas iespējām.
L.L.: Protams.
I.C.: Atgriežoties pie iepriekšējā jautājuma par sadalījumu pa pagastiem – visvairāk zemnieku saimniecību ir Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastā, bet SIA – Jaunsvirlaukā, Svētē un Valgundē.
– Vai šis iedalījums gadu gaitā mainās?
I.C.: Zemnieku saimniecības klāt nāk ļoti maz – gadā tikai dažas. Visvairāk palielinās SIA skaits.
L.L.: Daudz kas atkarīgs arī no izmaiņām likumdošanā – kāda uzņēmējdarbības forma tiek vairāk atbalstīta.
– Tagad vairāk tiek dibināti mikrouzņēmumi?
L.L.: Tieši tā.
– Daudz noteikti ir tādu uzņēmumu, kam juridiskā adrese ir citur, piemēram, Rīgā?
L.L.: Ir tādi, kam juridiskā adrese ir kaut kur citur, bet zeme Jelgavas novadā. Gaļas pārstrādes uzņēmuma «Nākotne» ražotne atrodas Jelgavas novadā, bet juridiskā adrese – Dobelē.
– Vai šo uzņēmumu pieskaitāt Jelgavas vai Dobeles novadam?
L.L.: Abiem. ◆
Aicina pieteikties uzņēmējdarbības konkursiem
Konkursam «Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva 2015» var pieteikt Jelgavas novadā strādājošas komercsabiedrības, to filiāles un struktūrvienības, kuras veic saimniecisko darbību novada teritorijā neatkarīgi no juridiskā statusa un darbības nozares, kā arī komersanti, lauksaimnieciskās ražošanas un citu aroddarbību veicēji – fiziskās personas, kas reģistrējušas un veic saimniecisko darbību novadā. Tiesa gan, iepriekšējo trīs gadu uzvarētāji nedrīkst piedalīties konkursā nominācijā, kurā saņemts apbalvojums.
Savukārt konkursā «Esi uzņēmējs Jelgavas novadā!» līdz 30. jūnijam pašvaldība aicina pieteikt biznesa idejas projektu konkursam, lai iegūtu 2000, 1500 vai 1000 eiro lielu finansējumu biznesa ideju īstenošanai.
