Ar Zemgales attīstības padomes 2000. gada 27. jūlija lēmumu dibinātā Zemgales attīstības aģentūra ir pašvaldību iestāde, kuras mērķis ir Zemgales attīstības plānošana un plānu īstenošanas koordinācija.
Ar Zemgales attīstības padomes 2000. gada 27. jūlija lēmumu dibinātā Zemgales attīstības aģentūra ir pašvaldību iestāde, kuras mērķis ir Zemgales attīstības plānošana un plānu īstenošanas koordinācija. Plānošanas dokumentu – nozaru attīstības koncepciju – izstrādei izveidots desmit darba grupu. Piecpadsmit speciālistu (Jelgavas pilsētas un rajona, Dobeles, Bauskas, Aizkaukles un Jēkabpils rajona pārstāvju) kultūras darba grupu vada Jelgavas rajona valsts galvenā kultūras inspektore Dzintra Zimaiša. Jelgavu darba grupā pārstāv arī pilsētas valsts galvenā kultūras inspektore Ingrīda Vilkārse un Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase. Janvārī grupa tikās, lai apspriestu šā gada kultūras sarīkojumu plānu. Šomēnes paredzēts spert pirmo soli uz Zemgales kultūras attīstības koncepcijā paredzēto ilgtermiņa stratēģijas izstrādi, apkopot jaunu ilglaicīgu projektu ieceres; iepazīstoties ar kolēģu pieredzi citur Latvijā, konkretizēt kultūras iestāžu pārstrukturēšanas iespējas pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gaitā.
Kā stāsta Dz.Zimaiša, šogad kultūras sarīkojumu plāns veidots detalizētāks, ietverot ne vien reģionālas nozīmes notikumus: Zemgales plānošanas reģiona mājaslapā iespējams iepazīties arī ar lielu skaitu šogad plānotām vietēja mēroga kultūras aktivitātēm.
Pagājušā gada nogalē apstiprinātajā Zemgales kultūras attīstības koncepcijā konstatētas pašreizējās problēmas, aprakstīta vēlamā attīstības vīzija, ieskicēti tuvākie tās īstenošanas soļi.
Ar kritiskā posma pārvarēšanas laiku atskatā uz pašreizējās situācijas priekšvēsturi iezīmējas 1995. gads – ekonomiskās situācijas relatīvai augšupejai sekojošs intereses pieaugums par kultūras norisēm.
Muzeju jomā Zemgalei raksturīgs krājumu vienību mazs vidējais skaits uz 1000 iedzīvotājiem (2000. gadā – 1,2; mazāk tikai Latgalē – 0,6). Salīdzinoši lielais Zemgales (īpaši Bauskas pils un Rundāles pils) muzeju apmeklējums (2000. gadā –13 procenti apmeklētāju) tomēr radikāli nemaina kopš deviņdesmito gadu sākuma novērojamo tendenci: aktīvam apmeklētāju piesaistīšanas darbam (izstāžu, konferenču un citu sarīkojumu skaita un vēriena palielināšanai) krass apmeklētāju skaita palielinājums neseko. Līdz ar to vājinās muzeju pašfinansēšanās iespējas (valsts muzejos (Zemgalē valsts pārziņā ir Rundāles pils muzejs un tā filiāle Jelgavas pilī) – vidēji 20 procentu, pašvaldību muzejos – 13). Strauji palielinoties pakalpojumu izmaksām, kas sadārdzina muzeju uzturēšanu, sarūk jau tā trūcīgās krājumu papildināšanas iespējas. Secinājums: bez kardinālām tūrisma un izglītības politikas izmaiņām, kas sekmētu muzeju ciešāku iekļaušanos tūrisma industrijā un vispārējās izglītības sistēmā, būtisks muzeju apmeklētības palielinājums nav prognozējams.
Līdzīgas problēmas konstatētas pārējās kultūras – bibliotēku, tautas mākslas, kultūrizglītības un kultūras mantojuma saglabāšanas – jomās: darba kvalitātes pazemināšanās draudu cēlonis ir nepietiekams finansējums un sistēmas sadrumstalotība; savukārt par visām kultūras darbības jomām vienlīdz nozīmīgu uzdevumu atzīta novada kultūras iestāžu rosīgāka iesaistīšana projektu izstrādē.
Deviņdesmitajos gados radītais kultūras administrēšanas likumu, noteikumu un programmu pamats un deviņdesmito gadu otrajā pusē izveidotās institūcijas, tādas kā reģionālā muzeju padome, Latvijas Bibliotēku padome un nule izveidotā aģentūra «Tautas mākslas centrs» būtiski veicinājušas iestāžu sadarbību; papildinās kvalifikācijas celšanas iespējas (jaunāko vidū jāmin muzeoloģijas studiju programma Kultūras akadēmijā), taču vienmērīgu un noturīgi progresējošu novada kultūras iestāžu attīstību bremzē infrastruktūras un tehniskā aprīkojuma nepilnīgums, nepietiekama iesaistīšanās projektu izstrādē, konkurētnespējīgais atalgojums, pašvaldību izvirzīto prioritāšu atšķirīgums, tostarp nereti arī valsts noteikto vadlīniju izpildes problemātiskums (piemēram, pašvaldību nespēja bibliotēku uzturēšanai ik gadu atvēlēt par 10 procentiem vairāk, kā paredzēts nacionālās programmas «Kultūra» apakšprogrammā «Bibliotēkas»; neatliekamāki jautājumi, piemēram, ēku sliktais tehniskais stāvoklis, kas apdraud krājumus, liek šaubīties par līdzšinējos Ministru kabineta noteikumos plānoto bibliotēku vispārēju datorizāciju līdz 2005. gadam).
Aģentūras darbības uzdevumos ietilpst konsultatīva palīdzība pašvaldībām projektu izstrādē un finansējuma piesaistīšanā. Par tālākizglītības iespēju veiksmīgu piemēru uzskatāma «Ziņās» jau pieminētā Zemgales novada režisoru laboratorijas divu gadu programma, savukārt šīs ieceres dzimšana – veiksmīgas reģionālās sadarbības piemērs. Turpinājumu aģentūra saskata jau sāktajā novada kultūras darbinieku informētības noskaidrošanā un sagatavošanā administratīvi teritoriālajai reformai pieskaņotai kultūras iestāžu pārstrukturēšanai, lai, koncepcijas autoru vārdiem, «lokālpatriotismu nomainītu ar novada patriotismu Zemgales reģiona līmenī». Jaunās struktūras pamatā varētu būt Zemgales reģiona koordinējošas institūcijas pārraudzīts novadu kultūras centru tīkls.
Tuvākais uzdevums ir vākt novada kultūras iestāžu priekšlikumus. Apkopoto novada vienotās attīstības ieceru īstenojamību pēc tam vērtētu ekspertu grupa, kuras uzdevums būtu izstrādāt rīcības programmu Zemgales attīstības koncepcijā paustās vīzijas īstenošanai: profesionālās mākslas pieejamības vairošanai, kultūrizglītības atbalstam, modernās un tautas mākslas attīstībai, pilsētas kultūras namu padarīšanai par kultūras institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbības centriem, uz kuru bāzes izveidoti reģionālie informācijas apmaiņas centri un novadu kultūras centri, bibliotēku tīkla pakalpojumu pieejamības paplašināšanai un moderno tehnoloģiju tālākai ieviešanai.
Pēc Dz.Zimaišas stāstītā, viņas priekšlikumu vidū ir nacionālo kultūras biedrību reģionālā centra dibināšana, atpūtas kompleksa izveide Elejas muižas parkā, savukārt Tīreļpurvā Valgundes pagastā iecerētā strēlnieku piemiņas kompleksa veidošanā Jelgavas rajonam piebiedrotos arī Jelgavas pilsētas, Rīgas un Tukuma rajona pašvaldības.
