Lai Latvijas – Lietuvas pierobežai piesaistītu vairāk tūristu un veicinātu tās konkurētspēju, Svētē, Glūdā, Jaunsvirlaukā un Līvbērzē par Eiropas fondu līdzekļiem top amatniecības centri, kuros interesenti varēs iepazīties ar tradicionālo arodu prasmēm. Paredzēts, ka ar laiku šie centri spēs arī pelnīt, lai sevi nodrošinātu, lai gan amatnieki bažījas, ka to izdarīt nebūs vienkārši
Siltinātas, dzeltenīgos toņos krāsotas telpas, koka grīdas, plaši logi, beidzot savs sanitārais mezgls, vide, kurā prieks uzturēties un darboties, ir Līvbērzes pagasta tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) «Līve» patlaban redzamais ieguvums no Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta.Nevar atrast steļļu izgatavotājuTLMS «Līve» centrs atšķirībā no citiem amatniecības centriem, piemēram, Svētē un Glūdā, nav tapis «tukšā vietā». Studija Līvbērzē darbojas jau daudzus gadus, un tajā var apgūt un pilnveidot ne tikai aušanas, bet arī tamborēšanas, adīšanas, filcēšanas un citu rokdarbu prasmes. Vismaz reizi nedēļā uz nodarbībām sanāk astoņas sievas, stāsta studijas vadītāja Ligita Ozolniece. Viņa cer, ka ar projekta palīdzību tiešām izdosies vairot interesi par seno arodu, lai tas neaizietu nebūtībā. Taču vienkārši tas nebūs. «Projektā paredzēts iegādāties divas jaunas stelles, par ko arī tika izsludināts iepirkums. Tomēr tas nenotika, jo neatsaucās neviens, kas tādas piedāvātu. Esmu interesējusies arī pie citiem kolēģiem, bet neviens nemācēja pateikt, kas tās izgatavotu. Agrāk to darīja uzņēmums «Daiļrade». Varam dabūt atjaunotas stelles, bet projektam tās neder. Nāksies meklēt ārzemju katalogos, kur gan summas ir astronomiskas,» teic L.Ozolniece.Taisīs podus, mēbeles un ādas izstrādājumusLabāk ar aprīkojumu veicies citiem centriem. Piemēram, Svētē, kur vecās pils teritorijā, ieguldot aptuveni 27 tūkstošus latu, ierīkota keramikas darbnīca, izdevies iegādāties gan virpu, gan krāsniņu. Vēl tikai kapitāli izremontētajās telpās jāpalielina elektrojauda un jāatrod piemērots amatnieks, lai darbnīca, kuras galvenā mērķauditorija aroda apgūšanā varētu būt skolēni, sāktu strādāt, atzīst projekta pieteicēja Solveiga Alksne.Projekta laikā Glūdas pagastā izveidota kokapstrādes darbnīca, kurā darbosies pazīstamais vietējais amatnieks Valdis Lauris, atklāj projekta koordinatore Līga Švānberga, piebilstot, ka vēl jāatrisina elektroenerģijas jaudas palielināšanas jautājums. Savukārt Jaunsvirlaukas amatniecības centrā varēs iepazīties ar ādas un kokapstrādes aroda noslēpumiem. Telpu kapitālie remonti visos centros jau pabeigti.Pārrobežu sadarbības programmas projekta kopējais finansējums ir 1,6 miljoni eiro (1,12 miljoni latu). Zemgalē uz Ziemeļlietuvā paredzēts izveidot desmit amatniecības centru. Patlaban tiekot strādāts pie to darbības attīstības plāna, lai centri varētu darboties finansiāli neatkarīgi no pašvaldības. Studijas «Līve» vadītāja gan neredz iespēju, kā to varētu īstenot, jo studijas dalībniecēm aušana esot vaļasprieks, nevis naudas pelnīšanas veids.
