Ir sakustējies ledus novadu veidošanā – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai izdevies vienoties ar pašvaldību pārstāvjiem par novadu veidošanas sarunu tālāko gaitu.
Ir sakustējies ledus novadu veidošanā – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai izdevies vienoties ar pašvaldību pārstāvjiem par novadu veidošanas sarunu tālāko gaitu.
Līdz ar sarunu kārtības apstiprināšanu valdībā sāksies lielākais un svarīgākais novadu veidošanas posms – diskusija ar pašvaldībām par pašreiz izvēlētā 102 novadu modeļa pilnveidošanu, ņemot vērā gan valdības, gan arī katras pašvaldības intereses. Esmu pārliecināts, ka pēc sarunu pabeigšanas pāris mēnešos varēsim uzsākt sagatavošanās darbus novadu pašvaldību vēlēšanām 2005. gada pavasarī.
Jau ne reizi vien esmu uzsvēris, ka galvenais novadu veidošanas mērķis ir panākt vienlīdzīgi straujus attīstības tempus visā Latvijā. Protams, attīstību neizdosies veicināt, tikai mehāniski izveidojot jaunu pašvaldību modeli. Tomēr, manuprāt, tieši novadu izveide, koncentrējot vienās rokās vairāku nelielu pašvaldību finanšu līdzekļus, ļaus sakārtot reģionus, tajā skaitā arī attālākos valsts nostūrus.
Būtiski ir arī tas, ka ar likumu augs pašvaldību atbildība. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem ievērojami palielināsies iespējas prasīt no saviem deputātiem padarītos darbus. Deputāti vairs nevarēs atrunāties ar naudas trūkumu, jo finanšu apjoms būs krietni lielāks – atliks to pareizi un efektīvi izmantot.
Tie bija vecie laiki, kad pašvaldību struktūras tika veidotas tikai, lai izveidotu jaunas darbavietas, tām pierakstot mistiskus plānus. Šodien jāstrādā tā, lai ar taupīgu saimniekošanu vienmērīgi attīstītu valsti, mazinot būtiskās atšķirības starp reģioniem. Varu ar pārliecību teikt – novadu veidošana palīdzēs taupīt naudu. Valdība nevar un nedrīkst bezgalīgi ieguldīt pašvaldībās naudu, ja skaidri redzams, ka problēma nav tikai finansējuma apjomā, bet ir arī izlietojumā.
Novadu veidošana nav ministra un valdības ambīcija vai pašmērķis. Šis jautājums Latvijā tiek virzīts, izvēršot plašas diskusijas, nevis administratīvi, kā tas noticis citās valstīs. Jāapzinās, ka nekad visu pagastu pašvaldības nevienosies pilnībā par novadu veidošanu. Vienmēr kāds būs vairāk, bet cits mazāk apmierināts ar galīgo lēmumu. Rosinot pagastus apvienoties lielākās grupās, valdība pati sevi nostāda līdzvērtīgākā pozīcijā ar pašvaldībām – lielākam novadam būs lielāka ietekme sarunās ar valdību nekā katrai šo novadu veidojošai pašvaldībai atsevišķi.
Nav taisnība, ka novadu izveide nozīmē pašreizējo pagastu aiziešanu nebūtībā. Tieši pretēji – arī turpmāk Latvijā saglabāsies visi pagasti to pašreizējās robežās un ar līdzšinējiem nosaukumiem. Iedzīvotāji formalitātes tāpat kā līdz šim varēs kārtot savā pagastmājā, un tādēļ viņiem nebūs jābrauc uz novada centru.
Būtiski, ka pagastu apvienību – novadu – pārvaldīs viena administrācija, kurā būs pārstāvēti visi novadā ietilpstošie pagasti proporcionāli pagasta iedzīvotāju skaitam. Novada administrācija lems par kopējo finanšu racionālu apsaimniekošanu, sakārtojot ceļus, ceļot būves, veicot nepieciešamos remontus, kā arī īstenojot citus pašvaldības kompetencē esošos darbus. Turklāt, tā kā novada administrācijā būs pārstāvēti visi pagasti, to pārstāvjiem būs iespēja aizstāvēt tieši sava pagasta vajadzības. Tas gan būs atkarīgs no katra deputāta vēlmes strādāt savu vēlētāju labā.
Neaizmirsīsim arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, kas būs pieejami jau visdrīzākajā laikā. Tā ir liela nauda, kas ir paredzēta tieši lauku iedzīvotāju labklājības celšanai. Taču šiem līdzekļiem tiek prasīts līdzmaksājums 25 procentu apjomā. Un te atkal mazajām pašvaldībām bieži rodas grūtības, jo arī 25 procentu līdzfinansējums vidēji lielam projektam tām nav pa kabatai. Taču, piemēram, piecu pašvaldību kopējais budžets ļaus atvēlēt šādus līdzekļus, lai to Eiropas naudu dabūtu. Tātad tie, kas jums saka – “dzīvojam kā līdz šim”, riskē jūs atstāt bez grūdiena ekonomiskajai augšupejai.
Novadu pašvaldību modelis garantē ieguvumus arī uzņēmējiem pagastos. Pēc novadu izveides būs lielāka rīcības iespēja novirzīt finanses pasākumiem, kas nodrošinās ar darbu arī vietējos uzņēmumus. Tie savukārt dos darbu cilvēkiem. Ir skaidrs, ka pagasta centrālā laukuma labiekārtošanas darbus uzņemsies veikt vietējais uzņēmums, nevis kāda Rīgas firma.
Līdz šim valstī brīvprātīgi apvienojušās 54 vietējās pašvaldības, izveidojot 22 apvienotās pašvaldības, tai skaitā 18 novadu. Tātad tālredzīgāki, prātīgāki pašvaldību vadītāji saprot novada lietderību un efektivitāti. Mēs paredzam, ka jaunajos mazākais iedzīvotāju skaits nebūs mazāks par 4 500 cilvēku. Kā paši mazākie iecerēti Ugāles, Carnikavas, Ķeguma, Lubānas, Mazsalacas, Rojas un Viesītes novadi, kuros iedzīvotāju skaits nesasniedz 5 000. Savukārt Talsu, Ogres un Bauskas novados iedzīvotāju skaits varētu pārsniegt 30 000, bet Cēsu novadā – vairāk nekā 40 000.
Esmu gandarīts, ka pašvaldību vadītāji apliecinājuši gatavību konstruktīvam dialogam, lai kopīgiem spēkiem mēs novadu veidošanas vezumu aizvilktu līdz galam! Gods kalpot Latvijai!
