Paprāvs bērnu pulciņš – 20 no Zaļeniekiem un 10 no Svētes – augusta beigās pulcējās pie Zaļenieku aktivitāšu centra, lai kopā ar pārgājiena organizatoriem un brīvprātīgajiem palīgiem – aktīvajiem jauniešiem no Svētes un viņu koordinatoru Jāni Zariņu – dotos pārgājienā “Iepazīsti Zaļeniekus!”.
Pārgājiena rīkošanā turpinās sadarbība starp Zaļenieku aktivitāšu centru un Zaļenieku pagasta bibliotēku. Pasākuma maršrutu izstrādāja aktivitāšu centra vadītāja Rasma Kutkovska kopā ar novadpētniecības entuziastu Arnoldu Brūderu, kuram pagastā pieder īpašums, un bibliotēkas vadītāju Elīnu Čerkovsku.
“Izstaigāsim mūsu novadnieces dzejnieces Aspazijas dzimtās takas, iepazīsim pagasta vēsturi. Novadpētniecība ir viena no bibliotēkas funkcijām, šī būs novadpētniecība ar bērnu acīm, aktīvāka nekā tradicionāli. Par katra bērna dalību pasākumā esam saņēmuši vecāku rakstisku piekrišanu, pārgājienā ievērosim visus nepieciešamos drošības pasākumus,” ar pasākuma maršrutu un noteikumiem iepazīstina E.Čerkovska.
Pārgājiens sākās turpat pie aktivitāšu centra, daudzdzīvokļu māju “Milleri” pagalmā. Daži no bērniem te dzīvo, taču ne visiem zināms, kādēļ mājām dots tāds nosaukums. Ar māju vārda došanas stāstu iepazīstināja ilggadējā, nu jau pensionētā Zaļenieku skolas latviešu valodas skolotāja Elizabete Leite, atklājot, ka barona Mēdema būvinženierim bijusi līgava no Vācijas, kuras uzvārds bijis Millere. Lai mīļotajai biežāk atgādinātu par dzimteni, arī būvinženieris pieņēmis uzvārdu Millers. Būvinženiera māja, kur kādreiz bijusi arī maizes ceptuve, joprojām ir saglabājusies. Tagad tur dzīvo viena no skolas skolotājām ar ģimeni.
Vietu, kur padomju laikā, pagājušā gadsimta 60. gados, sāka būvēt daudzdzīvokļu mājas, visticamāk, nezinājuši, kā nosaukt, un nodēvējuši par Milleriem. Pirmās mājas uzceltas 1960.–1961. gadā, pēc tam pārējās. Toreiz plāni bijuši grandiozi – pie mājām vēl uzbūvēt stadionu ar tribīnēm, un uz šejieni kursētu pilsētas autobuss. Savukārt rāmā un aizaugusī Tērvetes upe tiktu uzpludināta.
Tālāk pārgājiena maršruts veda uz Zaļenieku muižu, Restauratoru namu un muižas parku, kurā atrodas Jāņkalniņš jeb bijušie muižas tenisa korti. Savukārt Zaļenieku baznīcā varēja apskatīt un noklausīties, kā skan ērģeles, kā arī uzkāpt dievnama tornī un uz Zaļeniekiem palūkoties no augšas. Zaļenieku pagasta vēstures pētniece Arita Liepiņa sniedza ieskatu baznīcas vēsturē.
Savukārt Arnolda Brūdera mājās “Vecpēterkalni”, lai gan sāka līt, bērni varēja iepazīt apkārtni, noklausīties stāstu par ēkas atjaunošanas darbiem un iestiprināties ar sarūpēto cienastu – baudīt zāļu tēju un šā gada svaigo ābolu sulu.
Tālāk visi devās uz Pūksprunguļu tiltiņu, kur iespējams rīkot pūksprunguļu mešanas sacensības (aprakstītas Alana Aleksandra Milna grāmatā “Vinnijs Pūks un viņa draugi”). Jāpiebilst, ka tiltiņu, kas bija visai bēdīgā stāvoklī, Arnolds kopā ar citiem apkārtnes iedzīvotājiem atjauno. Jauko tiltiņu gan neatrast nevienā ceļvedī vai tūrisma maršrutā, par to lielākoties zina tikai vietējie.
“Ar bērniem izrunājāmies, un visi bija apmierināti. Visvairāk iespaidus guvuši baznīcā, kur Arita bija sagatavojusi interesantu prezentāciju par baznīcu un uzkāpšanu baznīcas tornī. Restauratoru namā bērni sadalījās četrās komandās un notika nelielas orientēšanās sacensības pa telpām. Uzvarētāju komandai ar Gabrielu priekšgalā tika suvenīri no Restauratoru nama. Bērniem patika muižas pagrabs, kurā viņi nebija bijuši. Lielu daļu pārsteidza arī tiltiņš, kas šūpojās,” par pārgājiena norisi stāsta R.Kutkovska, kura apkopojusi pārgājiena dalībnieku viedokļus.
