Apskatot kartē Kalnciema pagastu, jāsecina, ka ciems ir ūdeņiem bagāts. Ne vien Lielupes tuvums piesātina ar zilo krāsu, bet arī neskaitāmie dīķi gulbju iemīļotajā Gulbju ciemā. Savukārt Kaigu un Frišmaņa purvu ūdeņi ceļ gruntsūdeņu līmeni un sagādā lielas raizes vietējiem iedzīvotājiem ne vien pavasaros, bet cauru gadu.
Jelgavas novada Būvvaldes inspektors Jāzeps Ošs stāsta, ka pēc Otrā pasaules kara Zemgalē Lielupes baseinā bija divas lielas ķieģeļu ražotnes – Kalnciema Būvmateriālu kombināts un rūpnīca «Spartaks». Kalnciema kombināts izveidots, apvienojot sezonas ķieģeļnīcas «Kaigi», «Standarts» un «Purmaļi», un tas darbojās visu gadu. Ķieģeļu izlaide izauga no 28 miljoniem 1950. gadā līdz 55 miljoniem 1960. gadā. Vēlāk, uzbūvējot tuneļveida krāsnis, ražošanas jaudas kāpināja. Laikam ejot, kombināts izveidojās par daudznozaru rūpniecības uzņēmumu, sākot ražot arī minerālvati, neaustos grīdas segumus, stiklplastu un dolomīta šķembas, ko eksportēja ne vien uz Padomju Savienību, bet arī uz Eiropu.Par izejmateriālu ķieģeļu ražošanā izmantoja Kalnciema atradnes kvartāra smilšainos putekļainos mālus, kurus ieguva tagadējā Gulbju ciema dīķos. Jau toreiz purvus mēģināja nosusināt, lai gruntsūdeņu līmenis neceļas tik strauji. Lai regulētu lietusūdeņu un liekā ūdens novadīšanu, tika izrakts Beltes grāvis, taču tagad tas aizaudzis un neveic savas funkcijas. Būvmateriālu kombināts ražošanā izmantoja lielu ūdeņu daudzumu, daļu ar Vecbērzes poldera sūkņu stacijas palīdzību pārsūknēja uz Lielupi. Sabrūkot Padomju Savienībai, kombināta darbība apstājās, līdz ar to arī ūdeņi no dīķiem rūpniecībā vairs netiek izmantoti.Mājiņas strēlēs starp dīķiem«Kalnciema Venēcijā» ūdeņu problēmas ir sarežģītas, saka J.Ošs. Gulbju ciema dīķu augstuma atzīmes ir dažādas, un bez precīziem mērījumiem nevar noteikt, kur un kā pareizi novadīt ūdeņus – vai nu uz Vecbērzes polderi, lai sūkņu stacija tos pārsūknētu uz Lielupi, vai uz Beltes grāvi, pa kuru ūdeņi pašteces ceļā nokļūtu Lielupē. «Jau padomju laikā mazajās, šaurajās zemes strēlēs starp dīķiem sāka iekārtoties kombināta darbinieki un citi Kalnciema iedzīvotāji, ierīkojot tur sakņudārzus, pēc tam arī būvējot dārza vasaras mājas un šķūnīšus. Vēlāk zemesgabalus privatizēja, iekopa dārziņus un sāka dzīvot. Kurš pa vasaru, kurš cauru gadu. Ūdens, protams, ir skaisti un lietderīgi, bet tas reizē ir arī posts, jo dīķus «baro» augstie gruntsūdeņi, kuru līmeni nosaka arī divi augstie purvi, kas robežojas ar Kalnciema teritoriju. Savulaik Beltes grāvis novadīja un regulēja ūdeņu līmeni, tie aizplūda uz Lielupi. Taču tagad grāvis ir aizaudzis un nekopts, šo funkciju diemžēl vairs neveic, tāpēc ūdens meklē citus ceļus, līmenis turpina paaugstināties,» stāsta Būvvaldes inspektors. Apskatot, kā darbojas ūdeņu novadīšanas sistēma pie Kaigu purva, secināms, ka cilvēku sūdzības par purvu ūdeņu «uzbrukumu» ne vien pavasaros, bet arī lietus laikā vasarās ir pamatotas. Pavisam nesen pēc spēcīgas lietusgāzes Bērzu iela esot applūdusi. Zem noasfaltētā ceļa viena caurteka iegruvusi, un abi tās gali aizsērējuši, līdz ar to ūdens cauri netiek. Otra gan pavisam nesen ievietota un savas funkcijas veic nevainojami. Pagalmi slīkst pavasarosVietējā iedzīvotāja, kas dzīvo Bērzu ielas mājās «Mauriņi – Mazmauriņi» saka – pavasaros situācija mēdz būt diezgan traģiska, taču iespēju robežās cilvēki paši mēģina meklēt risinājumus. «Šeit ir grūti kaut ko izaudzēt vai dabūt labu ražu, dārzā tuvāk purvam visi kartupeļi sapuva, otrpus Bērzu ielai neliela raža gan ir. Kad vēl vīrs bija dzīvs, izraka grāvi pagalmā, lai māja neslīkst. Tagad bērni piepalīdz. Vīrs reiz teica, ja vien valdība iedotu ekskavatoru, izraktu arī lielo grāvi, lai ūdenim ir kurp iet,» stāsta sieviete un piebilst, ka situācija kādreiz nedaudz uzlabojusies pēc purva nosusināšanas.Viena dīķa krastā Gulbju ciemā sev dārzu iekopusi Marfa Timofejeva. Viņa atceras saimniekošanas pirmsākumus pirms 15 gadiem, kad zemesgabalu bija nepieciešams uzbērt, citādi visu laiku stāvēja ūdens.Jāskaidro pareizie ūdens ceļiGulbju ciema iedzīvotājs Valentīns sūdzas, ka kaimiņš piesārņo viņa karjeru dīķus ar ūdeņiem no sava īpašuma, kas tur nokļūst pa savienojošu grāvi. «Acīmredzot viņa dīķos nonāk purva ūdeņi no blakus zemesgabala. Ūdens īstenībā ir tīrs, tikai nav dzidrs, tāpēc īpašnieks satraucas. Tur izplūst agrāko kūdras duļķu nostādināšanas dīķu ūdens, kam savulaik bija ierīkota speciāla notece, bet Beltes grāvis pašlaik aizsērējis,» skaidro J.Ošs. Lai abu kaimiņu problēmas atrisinātu, jānosaka ūdeņu līmeņi visā ciemā. Vēlāk jāizstrādā tehniskais projekts purva un gruntsūdeņu aizvadīšanai no dīķiem, radot noteces sistēmu uz Vecbērzes poldera sūkņu staciju vai tieši uz Lielupi pa Beltes grāvi. Pārtraucot Kalnciema Būvmateriālu kombināta darbu, dīķi pamazām piepildījās līdz maksimālajam līmenim. Dabiskās noteces atjaunošanai pagasta pārvalde sākusi darbu, lai dīķu noteces savienotu ar Vecbērzes polderi, tomēr šim darbam vispirms nepieciešams hidrotehniski pamatots projekts, kas ļautu piesaistīt finansējumu arī Beltes grāvja sateces baseina noteces noregulēšanai,» plānos dalās J.Ošs.
