Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters, uzklausot rajona pagastu priekšsēdētāju sasāpējušās problēmas, iesaistīja viņus diskusijā par administratīvi teritoriālās reformas norisēm.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters, uzklausot rajona pagastu priekšsēdētāju sasāpējušās problēmas, iesaistīja viņus diskusijā par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) norisēm.
«Attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu pašlaik jūtams nogurums, jo trūkst skaidrības. Nav panākta politiska vienošanās, ko īsti gribam izdarīt. Sākumā bija 33, tagad 102 novadu modelis. Latvijā izveidots tikai 15 novadu, kuros apvienojušies desmit procenti pašvaldību,» sacīja S.Šķesters. Izklāstot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nostāju, viņš atzina, ka nav gatavs atbildēt uz jautājumu par reformas mērķiem, jo tas vēl jāsaskaņo ar pārējiem koalīcijas partneriem. Parlamentā izveidota darba grupa, kas strādā pie ATR politiskajām nostādnēm – kā pārdalīt pašvaldību funkcijas, finansējumu, uzlabot iedzīvotāju apkalpošanu, organizēt teritoriju attīstību. Darba kārtībā ir arī 102 novadu projekta pārskatīšana un iespēja pagastiem atļaut apvienoties brīvprātīgi, bet ar citiem valsts noteiktiem kritērijiem. S.Šķesters uzsvēra arī reģionu nozīmi, ienākot ES fondu līdzekļiem. Viņš pauda bažas, ka Latvijā daudzos pagastos ieviesta finanšu stabilizācija, vai tā ir nepieciešama. Nav īsti skaidrs arī, kā izdarīt izmaiņas Vēlēšanu likumā.
Pašvaldību vadītājus visvairāk interesēja, vai šogad vēl atļaus apvienoties brīvprātīgi, bet jau nākamgad pagastus saliks kopā piespiedu kārtā. Līvbērzes pagasta vadītāja Nellija Empele no pašvaldību apvienības «Bērzes krasti» uzsvēra, ka, sadarbojoties vairākiem pagastiem, jādomā, kā labāk dzīvot, nevis jānostājas kareivīgās pozīcijās vienam pret otru. Viņas sacīto papildināja Glūdas pagasta priekšsēdētāja Lauma Kalvāne, uzsverot pagasta nomaļu iedzīvotāju problēmas.
S.Šķesters jautāja, kā pagastos funkcionē izpildvara, kā tiek nodrošināta saikne ar iedzīvotājiem, vai tas nav kādreizējais izpildkomitejas modelis. Viņaprāt, svarīgi ir decentralizēt finanses, lai iedzīvotāji nezaudētu pakalpojumus un nepazeminātos viņu dzīves līmenis. Katrā apdzīvotā vietā nepieciešama dzimtsarakstu nodaļas filiāle, sociālais darbinieks, pagasttiesas pārstāvis, grāmatvedis, kasieris.
Zaļenieku pagasta priekšsēdētāja Vija Cīrule, atgriezusies no tikšanās ar zemkopības ministru Ozolniekos, bija sašutusi par ZZS politiķu A.Brigmaņa, V.E.Breša un P.Kalniņa nostāju, ka reforma nepieciešama tikai pagastu priekšsēdētājiem vai nav vajadzīga vispār, jo stiprākie pagasti varot pastāvēt vieni paši. Viņa aicināja pārskatīt iedzīvotāju skaita kritēriju un ļaut apvienoties pagastiem ar mazāku iedzīvotāju skaitu. Elejas pagasta vadītāja Indra Buse aicināja nepārspīlēt ES direktīvu nozīmi un vairāk raudzīties uz cilvēku potenciālu pagasta iekšienē. Māris Ainārs no Ozolniekiem savukārt bija neziņā par rajona līmeņa pašvaldību turpmāko pastāvēšanu un reģionu robežām.
Noslēgumā S.Šķesters pagastu vadītājus aicināja neskatīties tikai šodienā, bet vairāk domāt par nākotni un aktīvāk iesaistīties likumu veidošanas procesā.
