Mēdz teikt – kas par daudz, tas par skādi. Visam jābūt kaut kādās samērīgās loģikas diktētās devās.
Mēdz teikt – kas par daudz, tas par skādi. Visam jābūt kaut kādās samērīgās loģikas diktētās devās. Tad arī lietas parasti kārtojas daudz veiklāk un cilvēku prāti netiek nevajadzīgi noslogoti. Acīmredzot tā gan nedomā pēdējā laikā ļaužu valodās nonākusī Tautas partija, konkrētāk, tās Jelgavas aktīvisti. Pēc nesenajiem notikumiem, kuru laikā vietējās partijas nodaļas rindas pamatīgi paretinātas, likās – nu gan iestāsies miers. Vismaz uz kādu laiku. Acīmredzot paši “tautpartijieši” domā citādi. Pareizāk sakot, palicēji nosprieduši, ka rindas jāpapildina, ķērušies pie pašu “know – how” jeb jaunas politiskās taktikas, kā to izdarīt.
Līdz šim bijām pieraduši, ka pie durvīm var negaidīti atskanēt zvans un aiz tām ieraugāmi kāda reliģiskā strāvojuma piekritēji. Ja durvis atvēri, bija skaidrs, ka turpmākās pārdesmit minūtes būs jānoklausās aicinājumi atgriezties kopā ar viņiem uz īstenās ticības takas. Acīmredzot šādai jaunu draudzes locekļu vervēšanai ir labi rezultāti, tāpēc arī viena no partijām ņēmusi tās pieredzi sev par piemēru. Tā nu tagad nākas klausīties jelgavnieku stāstītajā par it kā Tautas partijas aktīvistiem, kas, staigājot pa dzīvokļiem, aģitē kuplināt viņu rindas. No vienas
puses – tas nebūtu nosodāms pasākums, ja kādas partijas aģitatori aicina vēlētājus balsot par tās kandidātiem. Pavisam cita situācija ir, ja viņi šādi papildina savas paretinātās rindas. Interesanti uzzināt, cik pārliecināti par partijas programmatisko nostādņu pareizību būs šādi savaņģotie jaunbiedri. Drīzāk gan tas izskatās pēc labi pārdomātas ofensīvas tālākai Latvijas pārkrāsošanai varbūt oranžajā tonī.
