Godinot 95 gadu jubilejā ilggadējo Jelgavas bibliotekāru, ukraiņu dzejnieku un tulkotāju, vakar pilsētas Zinātniskajā bibliotēkā pulcējās, atmiņās dalījās un arī dziedāja viņa agrākie kolēģi, tautieši Latvijā. Jubilāru sveica arī Jelgavas Dome un Ukrainas vēstniecība Latvijā.
«Es uzrakstīju dzejoļu krājumu «Maidana vēstošais pērkons», bet Rīgā grāmatas izdošana ievilkās. Beigās sanāca tā, ka to nodrukāja Kirovogradā,» īsi pirms pasākuma pārcilājot savas grāmatas un apbalvojumus par veikumu literatūrā, «Ziņām» stāstīja jubilārs. Savā cienījamā vecumā K.Overčenko vēl aizvien rosīgi seko līdzi notikumiem un arī tulko. Mājinieki stāsta, ka vectētiņš katru rītu iet aukstā vannā un gaida, kad varēs peldēties no savas mājas netālajā Meiju ceļa dīķī. Viesiem jubilārs nolasīja nesen tulkoto Liānas Langas dzejoli «Maidana borščs». Savukārt no Ukrainas atsūtītajos videosveicienos varēja just, ka dzejnieks ir populārs dzimtenē, viņa darbus arī komponē.
Jubilāru sveica arī Rīgā iznākošā militāri vēsturiskā žurnāla «Baltfort» pārstāvis Jurijs Melkonovs. Viņu vairāk saista jubilāra atmiņas par Otro pasaules karu, kas publicētas viņa izdotajā grāmatā. Atbildot uz jautājumu, kā Ukrainas un Krievijas militārā konflikta apstākļos tiek uztverta dedzīgā ukraiņu patriota daiļrade, J.Melkonovs teica, ka visam pāri cerīgi stāv jubilāra cilvēkmīlestība.
Kolēģi novēlēja K.Overčenko uzrakstīt grāmatu par sevi, savukārt Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne piebilda, ka tas jāpaveic līdz Latvijas simtgadei.
K.Overčenko dzimis 1920. gadā Ukrainā, Kirovogradas apgabalā. Pirmos dzejoļus publicējis 1938. gadā. Īsi pirms Otrā pasaules kara jauneklis tika iesaukts sarkanajā armijā un nosūtīts dienēt uz Sāremā salu Igauniju. Vācu armijai uzbrūkot, krita gūstā un nonāca Salaspils koncentrācijas nometnē. Pēc kara kā bijušajam vācu gūstā bijušajam viņam Ukrainā draudēja politiskas represijas. Tādēļ K.Overčenko palika Latvijā, kur izveidoja ģimeni un atmīnēja Jelgavu un tās apkārtni. Vēlāk, kad atklājās vīra «politiski neuzticamā» pagātne, viņš kļuva par bibliotekāru, kā arī ievērojamu literātu, kurš tulkojis ukraiņu valodā latviešu pasakas, Laimoņa Vāczemnieka, Aspazijas, Eduarda Veidenbauma, Mirdzas Ķempes, Andra Kolberga, Ārijas Elksnes un citu latviešu literātu darbus, kā arī izdevis vairāk nekā desmit grāmatu ar oriģināldzejoļiem. ◆
