Lai taptu par Ziemassvētku vecīti, ir nepieciešamas vairākas īpašības. Tu vai nu esi vecītis, vai arī neesi un nebūsi nekad. Darbojos Jelgavas Jaunajā teātrī.
Lai taptu par Ziemassvētku vecīti, ir nepieciešamas vairākas īpašības. Tu vai nu esi vecītis, vai arī neesi un nebūsi nekad. Darbojos Jelgavas Jaunajā teātrī. Aktiermāksla ir mana aizraušanās tajos brīžos, kad nestrādāju savā profesijā, kas tāla no kultūras, – par enerģētiķi. Ģimenē, kurā ir divi bērni, Ziemassvētku vecītis biju, līdz manas atvasītes saprata, ka viņš nekur tālu nav gājis un ierodas ar dāvanu maisu tieši tad, kad tētis iet pīpēt.
Es nekad nenāku pie bērniem ar žagariem. Mans vecītis vairāk ir jokdaris. Nekad neesmu nācis līks, sakumpušu muguru, bet gan aktīvs, kam patīk ar bērniem kopā darboties. Tā sakot, sprigans Salavecis! Nekad neesmu rakstījis scenāriju, un divu līdzīgu eglīšu man nav bijis. Savus Salaveča pienākumus pildot, bieži vien aizraujos tā, ka man kāds no zāles gala māj ar rokām: «Viss, pietiek!»
Ir bijuši brīži, kad esmu apmeklējis 30 eglīšu sezonā – vienā dienā pa vairākām.
Ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem patīk šie spēles noteikumi, viņi spēlē līdzi, paklausa, kaut arī apzinās, ka tā ir pasaka.
Man kā Ziemassvētku vecītim ir viena pozitīva iezīme – dabīgā bārda, kas vēl nesen bija garāka par pašreizējo. Tad nu es ar balto matu laku to nopūšu un ļauju bērniem izraustīt pēc sirds patikas. Efekts ir grandiozs! Vienreiz pēc pasākuma pieturā dzirdu puisēnu sakām: «Mammu, tu zini, mums šogad bija īstais vecītis ar īstu bārdu!» Ar lepnumu nodomāju: «Āre, esmu īstais!»
Atceros vēl vienu atgadījumu. Man bija norunāts, ka uz pasākumu jābūt astoņos vakarā tur un tur. Ierodos, taču izrādās, ka Ziemassvētku vecīša ierašanās laiks ir sajaukts. Vēl nemaz dāvanas nav atvestas. Biju spiests pārtapt par vakara vadītāju. Tā es tur darbojos visu pasākuma laiku. Beigās viesi bija apmierināti. Arī es.
Lielākās salaveča problēmas ir Ziemassvētku vakars, kas bieži vien jāpavada ar karstu tēju un kājām karstā vannā. Ja esi aktīvs Salavecis, tērps ir silts, rokās cimdi, galvā cepure, un pēc pasākuma iesēdies aukstā mašīnā, Jaunais gads iesākas ar iesnām un temperatūru.
Kā Salavecis uzskatu, ka gan pieaugušie, gan bērni savas pamatvērtības laika gaitā nav mainījuši. Attieksme pret svētkiem nemainās. Varbūt šī pasaule ir materializējusies, taču savā dziļākajā būtībā – ne. Vecāki ir tie, kas cenšas mainīt bērnus – apģērbā, pārbagātībā –, taču savā dvēselītē viņi visi ir tādi paši jauki un mīļi kā visos laikos. Vismaz Salaveču darīšanās.
Visiem, visiem kolēģiem, bērneļiem un viņu vecākiem novēlu to, ko nav iespējams kā dāvanu nolikt zem eglītes, – veselību.
Guntis Bērze, Ziemassvētku vecītis ar 10 gadu stāžu
