Iegūtā iespēja saņemt ES PHARE programmas līdzekļus ir Saeimas deputāta, bijušā Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieka Raita Vītoliņa aizsāktā darba rezultāts reģiona organizēšanā un plānošanā, atzīst Zemgales pašvaldību vadītāji.
Iegūtā iespēja saņemt ES PHARE programmas līdzekļus ir Saeimas deputāta, bijušā
Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieka Raita Vītoliņa aizsāktā darba rezultāts reģiona organizēšanā un plānošanā, atzīst Zemgales pašvaldību vadītāji.
Zemgales Attīstības aģentūras direktors Raitis Madžulis pauž patiesu gandarījumu par to, ka Zemgale atzīta par otru mērķa reģionu, kam tiks piešķirti Eiropas Savienības PHARE programmas līdzekļi.
– Līdz ar mērķa reģiona statusu ir sagaidāms apjomīgs darbs, taču tas ir to vērts,– teic R.Madžulis.
Lēmums par PHARE līdzekļu piešķiršanu pieņemts, pamatojoties uz Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvaldei iesniegtajiem dokumentiem. Sava nozīme ir vienošanās līgumam par reģiona attīstības plāna izstrādi, kas parakstīts jau 1997. gada vidū. Tolaik, nodibinot Zemgales Attīstības padomi un tajā iesaistot sešas Bauskas, Dobeles un Jelgavas pilsētas un rajona pašvaldības, izveidotas arī plānošanas izpildstruktūras un reģiona plānošanas darba grupa izstrādājusi gan Zemgales attīstības stratēģiju, gan 11 nozaru koncepciju. Arī šā gada sākumā izveidotā Zemgales Attīstības aģentūra bija viens no kritērijiem, kas apliecināja darbaspēka un institūciju kapacitāti reģiona projektu realizācijā.
Pārējiem šīs vasaras nogalē tapušajiem valsts reģioniem vairāk bijis mērķis piesaistīt naudu nevis plānveidīgs darbs.
Būtisks kritērijs ir augstais līdzfinansējuma līmenis Zemgales reģiona projektos. Statistika liecina, ka tā pašvaldību līdzfinansējums veido 13,4 procentus no kopapjoma. PHARE pašvaldībām prasa finansēt 5 līdz 10 procentus, bet atlikušie 15 līdz 20 procenti jāuzņemas valdībai.
Lai saņemtu Eiropas līdzekļus, reģiona prioritātes pieskaņojamas nacionālā attīstības plāna prioritātēm. PHARE paredz trīs finansējuma sadaļas: institūciju stiprināšana; likumdošanas saskaņošana; ekonomiskā un sociālā attīstība. Valdības pieņemtais lēmums vistiešāk attiecas uz ekonomikas un sociālo jomu.
– Mums jāparedz viss, kas saistīts ar reģiona attīstības programmas mērķiem. Ja deklarējam, ka Zemgalē ir otrs augstākais bezdarba līmenis valstī, nodarbinātības jautājuma risinājumam jābūt prioritāram, – stāsta R.Madžulis un norāda, ka, saņemot apstiprinājumu, uzsākts izstrādāt pakārtotos jautājumus, kas saistīti ar mazā un vidējā biznesa attīstību, atsevišķu darba meklētājiem domātu izglītības programmu ieviešanu u.c.
Ņemot vērā komunāltehniskās saimniecības rehabilitācijas projekta APLAN pieredzi, šīs iestrādes projekta ACTIONZ ietvaros paredzēts turpināt visā Zemgalē. R.Madžulis prognozē, ka PHARE programmai būs vienīgi jāpierāda projekta saistība ar sociālo sfēru. Taču saistība ir neapstrīdama, jo nesakārtotā infrastruktūra par komunālajiem pakalpojumiem cilvēkiem liek pārmaksāt to patieso vērtību. Tas izraisa sociālas problēmas, un pašvaldībām, kam jau tā pietrūkst līdzekļu, vēl jāpiešķir pabalsti, tādējādi izraisot apburtā loka efektu. ACTIONZ projektā paredzēts ieguldīt 15,4 miljonus latu.
Vakar Zemgales reģiona speciālisti Starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas padomē tikās ar valdības pārstāvjiem, lai apspriestu PHARE 2000. gada ekonomiskās un sociālās attīstības programmas sagatavošanas gaitu, noteiktu reģiona problēmu novēršanas pasākumus un sadalītu pienākumus.
