Gan tikai dažuviet, tomēr sīksti Jelgavas pilsētā un rajonā ne tikai pie dzīvības tiek uzturēts, bet visai augstā kvalitātē spēlēts agrāk ļoti populārais novuss.
Gan tikai dažuviet, tomēr sīksti Jelgavas pilsētā un rajonā ne tikai pie dzīvības tiek uzturēts, bet visai augstā kvalitātē spēlēts agrāk ļoti populārais novuss. Izrādās, ka kopš šīs galda spēles ziedu laikiem varam lepoties ar sporta meistariem un Latvijas čempioniem.
«Ziņu» žurnālistam radās iespēja iztaujāt Latvijas Novusa federācijas prezidentu Jāni Piebalgu. Sirmais kungs, kas federāciju vada kopš tās dibināšanas 1963. gadā, zina stāstīt par šīs spēles attīstības vēsturi.
Anglijā noskatīts latviešu variants?
Jānis Piebalgs ir pārliecināts, ka novusu, kādu to pazīstam šodien, radījuši latvieši. Viņa rīcībā ir informācija, ka ar šo spēli Latvijā cilvēki aizrāvušies jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Novusa veterānam Voldemāram Vītoliņam savulaik bijusi saruna ar bijušo sporta darbinieku A.Nadoļski, kas jaunībā strādājis uz kuģa un ceļojis pa visām pasaules malām. Viņš stāstījis, ka Anglijas ostu nabadzīgajos krodziņos ļaudis aizrāvušies ar novusam līdzīgu spēli. Kāds kuģu namdaris pēc tur iegūtā rasējuma izgatavojis galdu. «Ja varam ticēt A.Nadoļskim, tas noticis ap 1927. gadu, un pirmās vietas, kur sākusi attīstīties novusa spēle, ir ostu pilsētas Ventspils, Liepāja un Rīga,» saka J.Piebalgs. «1932. gadā izdotajos novusa noteikumos šī spēle dēvēta arī par koronu. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka Igaunijā spēlētajai koronai un mūsu novusam ir kopīga izcelsme.»
Pateicoties entuziastu darbam, novuss guva plašu popularitāti un izvērtās par Latvijas nacionālo sporta veidu, kurā kopš 1932. gada rīkotas valsts meistarsacīkstes. Kā piemēru faktam, ka jau pirmsokupācijas laikā novuss Latvijā bija ļoti iecienīts, J.Piebalgs nosauc Rīgas Valsts tehnikuma novusa sekcijas dalībnieku skaitu 1940. gadā – 102. Kad Otrais pasaules karš daudzus spēles meistarus aizdzina trimdā, līdz ar viņiem novuss ienāca arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Austrālijā. Dažviet tas tiek spēlēts arī Anglijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā, Gruzijā un Izraēlā.
Sarkanais stūrītis ar novusa galdu
J.Piebalgs atminas, ka padomju gados šī spēle bijusi ļoti izplatīta gan kā nopietns sporta, gan arī izklaides veids. «Toreiz gandrīz katrā darbavietā bija tā dēvētais sarkanais stūrītis, kuru partijas biedri izmantoja savām sapulcēm, un kā nerakstīts likums šajā telpā gandrīz visur bija arī vismaz viens novusa galds, pie kura pusdienas pārtraukumos bija vērojamas garas spēlēt gribētāju rindas. Valstī bija ļoti daudz novusa spēlētāju – pēc toreizējiem Fiziskās kultūras un sporta komitejas datiem, Latvijā ap astoņdesmito gadu vidu bija reģistrēti 55 000 aktīvo novusistu.
Arī atjaunotās brīvvalsts pirmajos gados novuss nosaukts starp iedzīvotāju trim iecienītākajiem sporta veidiem. 1993. gadā laikraksts «Sports» veica socioloģisko aptauju, un izrādījās, ka novuss popularitātes ziņā dala pirmo vietu ar šahu, dambreti un peldēšanu (septiņi procenti iedzīvotāju apliecināja, ka ikdienā nodarbojas ar šiem sporta veidiem).
Nav telpu, nav arī novusa
«Bija laiks, kad Rīgā darbojās 40 novusa spēlētāju kolektīvu, tagad atlikuši vairs tikai četri,» konstatē J.Piebalgs.
Deviņdesmito gadu beigu daļā spēle sākusi panīkt, un kā galveno popularitātes krituma iemeslu J.Piebalgs min telpu pilnīgu aizņemšanu biznesa nolūkiem – sarkanos stūrīšus pielāgoja visu veidu ražošanas iespējām, un novusa galdus izvazāja pa visām malām. Savulaik Rīgā, Narvas ielā, bijusi liela šīs galda spēles zāle, tagad tur rit aktīva tirdzniecība, un Novusa federācijas prezidents faktu, ka pēc šīs spēles lielās popularitātes tagad pat galvaspilsētā nav novusam paredzētas telpas, uzskata par paradoksu. Tuvākās atrodoties vienīgi Carnikavā, Madlienā, Tukumā un Olainē.
Mūsu tuvākā apriņķa labākais spēlmanis Harijs Dauburs atklāj, ka Šķibes skolā esot vieta 12 galdiem, bet diemžēl katrs tur nevarot nodarboties, jo inventārs ir privāts. Šīs spēles virsmas savulaik pēc pasūtījuma no pašu sarūpētās bērza koksnes izgatavotas Kandavā. Uz tiem savu meistarību slīpē Latvijas čempionāta augstākās līgas vīriešu komanda «Nākotne» un labākās dāmas. Vēl čempionāta komandu ieskaitē startē Sidrabenes un Jaunsvirlaukas apvienotā vienība. «Patlaban rit pārrunas ar rajona Sporta centra vadību par desmit jaunu galdu iegādi. Ja līdzekļi atradīsies, atvērsim klubu, kur spēlēt varēs nākt katrs, kas vēlēsies,» cerību pauž H.Dauburs.
Arī pilsētā stāvoklis nav daudz spožāks. Vienīgie trīs galdi, kas pieejami jebkuram pilsētniekam, atrodas Invalīdu biedrības mītnē Mātera ielā 35a. Tur aktīvākais vīrs Jelgavas Invalīdu biedrības novusa kluba vadītājs un treneris Viktors Folkmanis pulcē Latvijas čempionāta apritē esošos jelgavniekus. Viņš zina teikt, ka dažas spēles virsmas esot Ozolnieku Sporta namā un bankrotējušās būvfirmas «Zemgaļi» telpās, bet tās netiek izmantotas publiskā mērogā.
Sporta meistari un čempioni
Kopš Latvijas Novusa federācijas dibināšanas Jelgavas apriņķis var lepoties ar astoņiem sporta meistariem (sporta meistara nozīmīti Latvijas Novusa federācija sezonas spēcīgākās komandas pārstāvjiem piešķir kopš 1971. gada) un četriem valsts čempioniem. Par labāko valsts spēlmani kronēts jau aizsaulē aizgājušais Pēteris Vītiņš. Viņš varēja lepoties arī ar sporta meistara nosaukumu. Vēl par čempioniem tikuši kronēti sporta meistari Laimonis Juhņēvičs, Laimonis Šulcs un Maija Balaka. Individuālajā sniegumā līdz valsts mēroga uzvarētāja godam nav tikuši, bet meistara nozīmīti nēsā H.Dauburs, Ilgvars Pētersons, Gunārs Balodis, Oskars Priede, Mārīte Pabērza, Anita Drapija, Jāzeps Marcinkēvičs un Biruta Babra.
***
Par spēli
Novusa galds
1 x 1 metru izmēra novusa galds ir gatavots no 15 – 20 milimetru bieza saplākšņa ar 25 milimetru augstām koka apmalēm un novietots uz pamatnes 75 centimetru augstumā no grīdas.
Visos četros galda stūros 15 milimetru attālumā no apmalēm izveidoti apaļi caurumi 100 milimetru diametrā, zem kuriem piestiprināti drēbes maisiņi. Uz galda ar milimetru platām melnām līnijām iezīmētas dažādas zonas un vidusaplis 25 centimetru diametrā. Galda virsma ir slīpēta un lakota. Lai vēl palielinātu slīdamību, pirms katras spēles to ierīvē ar borskābi.
Kauliņi
Katra spēlētāja rīcībā ir 8 koka kauliņi (to diametrs – 30 milimetru, biezums 12 milimetru un vidū – 8 milimetru diametra caurums).
Ripa
Ripa arī izgatavota no koka, parasti cietāka un nekrāsota, līdz 45 milimetriem diametrā, 14 – 15 milimetru biezumā, ar vidus caurumu ne mazāku par 10 milimetriem diametrā un svaru līdz 22 gramiem.
Kija
1 līdz 1,5 metru garā kija ir izgatavota no koka, tievgala diametram jābūt 6 līdz 10 milimetru. Kija var būt viengabala vai saliekama.
Spēles pamatprincips
Novusā uzvar tas, kas, izmantojot kiju un ripu un ievērojot spēles noteikumus, pirmais iedzen maisiņos visus savus (sākumā pie galda pretinieka apmales pusē cieši vienu pie otra novietotos) kauliņus. Spēle parasti notiek 6 vai 7 setos (kā noteikts attiecīgo sacensību nolikumā).
