Valsts darba inspekcija (VDI) šonedēļ valstī sākusi plašu kokrūpniecības uzņēmumu pārbaudi, lai pārliecinātos par situāciju darba drošībā. Jelgavas novadā šajā nozarē pērn reģistrēti divi smagi nelaimes gadījumi darbavietās, par laimi – bez bojāgājušiem.
Latvijā kokapstrādes un mēbeļu ražošanas industrijai pērn bija raksturīgs īpaši augsts produkcijas pieauguma un eksporta īpatsvars. Diemžēl saražotā noieta tirgus valstī ir strauji bremzēts, jo kritusies patērētāju pirktspēja.Ne viss ir kārtībāLatvijā kokapstrādē notiek trīsreiz vairāk nelaimes gadījumu ar letālām un smagām sekām nekā vidēji citās nozarēs. Zemgales Reģionālās VDI Jelgavas sektora vecākā inspektore Daina Vereščagina uzsver, ka parasti to cēloņi ir darba drošības noteikumu un instrukciju neievērošana, kā arī nepietiekama pašu darbinieku uzmanība. Parasti pieredze rādot, ka strādājošie nav pietiekami instruēti un apmācīti, bet par darba aizsardzības prasību pārkāpumiem atbildīgs ir darba devējs.Pērn kokapstrādē un mēbeļu ražošanā valstī reģistrēti 116 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem trīs beidzās letāli, bet 19 – ar smagām sekām. Tas ir labāks rādītājs nekā gadu iepriekš. Jelgavā VDI ziņots par diviem smagiem nelaimes gadījumiem kokrūpniecības uzņēmumos. Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Jānis Mārciņš uzskata, ka darba drošība kokrūpniecībā ar katru gadu uzlabojas. «Kad stājāmies Eiropas Savienībā, darba drošības virzienā, īpaši darba vides riska novērtēšanas ziņā, notika lielas aktivitātes, lai viss atbilstu normām, tādēļ vairumā darbavietu šajā jomā nav problēmu,» atzīst J.Mārciņš. Piektdien VDI pārbaudi veica uzņēmumā SIA «Dial 1» Cenu pagastā, kurā arī konstatēti vairāki darba aizsardzības prasību pārkāpumi. D.Vereščagina secina, ka ne visi darbinieki darba laikā lietojuši individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī prasībām nav atbildusi viena iekārta. Darba devējs strādniekiem darbavietā nav nodrošinājis piemērotus apstākļus atpūtas laika pavadīšanai, personīgās higiēnas ievērošanai, arī uz tualeti cilvēkiem jāiet laukā. Kā pozitīvu piemēru inspektore min to, ka uzņēmumā darbojas vairākas putekļu nosūces sistēmas, kuru daudzviet trūkst.Glābj eksportsJ.Mārciņš «Ziņām» stāsta, ka krīze kokrūpniecību nav iznīcinājusi, vien nedaudz ierobežojusi tās darbību. Koksnes eksporta apjoms pat pārsniedzot 2007. gada rādītājus, tikai produkcijas cena un patērētāju pirktspēja ievērojami kritusies. «Ja apjoms saglabāts, tas liecina, ka arī tirgus saglabāts, un tas ir pats būtiskākais. Tiklīdz uzlabosies valsts ekonomiskie rādītāji, nozare atkal atplauks. Ļoti daudzi uzņēmumi nav bankrotējuši, bet nogaida un jau sāk ķepuroties ārā no krīzes, nākotnē raugoties pozitīvu skatu,» viņš klāsta. Tikmēr VDI pārstāve stāsta ko citu. «Valsts ieņēmumu dienesta reģistra dati liecina, ka Jelgavas apkārtnē palikuši vien pāris kokapstrādes uzņēmumu, kas uzrāda reālu līdzekļu apgrozījumu,» secina D.Vereščagina.«Dial 1» valdes loceklis Vladimirs Kostromins «Ziņām» stāsta, ka ekonomiskās likstas skārušas arī viņa vadīto uzņēmumu un pasūtījumu apjoma samazinājums liecinot par ekonomiskajām problēmām arī citviet Eiropā. «Jau apmēram 15 gadu savu produkciju gatavojam tikai ārzemju pasūtītājiem, un, iespējams, tas mūs šābrīža situācijā arī izglābis. Lai gan darba apjoms un pasūtījumi ievērojami samazinājušies arī mums,» atzīst uzņēmuma vadītājs. «Dial 1» cehos tiek gatavoti celtniecības zāģmateriāli un kokmateriāli eksportam uz Igauniju, Somiju, Vāciju. «Ziņas» novēroja, ka vakar darbs uzņēmumā tika nodrošināts desmit Cenu pagasta iedzīvotājiem, bet direktors stāsta, ka «treknajos gados» darbinieku skaits sniedzies tuvu pussimtam un strādāt nācies pat vairākās maiņās.
