No televīzijā rādītiem seriāliem un dokumentālām filmām nenoliedzami daudziem par policijas inspektoriem kriminālistiem, ko tautā dēvē vienkārši par ekspertiem, radies priekšstats, ka viņi ir «supermeņi», kas var atklāt ikvienu noziegumu.
No televīzijā rādītiem seriāliem un dokumentālām filmām nenoliedzami daudziem par policijas inspektoriem kriminālistiem, ko tautā dēvē vienkārši par ekspertiem, radies priekšstats, ka viņi ir “supermeņi”, kas var atklāt ikvienu noziegumu. Arī Jelgavas policijā ir savi kriminālisti, kas neslēpj – ir gadījumi, kad, pateicoties tieši viņu darbam, izdodas pierādīt kāda vainu vai tieši pretēji – nevainīgumu.
Eksperti izbrauc uz katru policijā saņemtu izsaukumu – sākot ar pagrabu apzagšanu un beidzot ar slepkavību. “Mēs esam pirmie, kas veic notikuma vietas apskati un meklē noziedznieku atstātās pēdas. Citos rajonos kopā ar inspektoriem kriminālistiem brauc arī kinologs ar suni, taču Jelgavā diemžēl suņa nav, tāpēc nepieciešamības gadījumā mēdzam to aizņemties no Dobeles kolēģiem vai robežsargiem,” stāsta inspektors kriminālists Aigars.
Auss nospiedums – unikāls pierādījums
Agrāk viens no būtiskākajiem pierādījumiem lietas atšķetināšanā bija nozieguma vietā atstāts pārkāpēja pirkstu nospiedums, taču tas savu nozīmi sāk zaudēt. “Noziedznieki kļūst gudrāki, strādā cimdos, tāpēc aizvien retāk izdodas atrast pirkstu nospiedumus. Pasaulē tiek veiktas DNS ekspertīzes pat pēc notikuma vietā uzieta mata, bet pagaidām Latvija tādām lietām ir pārāk trūcīga. Mēs aizvien biežāk atrodam ausu nospiedumus, piemēram, ja zaglis klausījies pie durvīm. Šis pierādījums ir tikpat unikāls kā pirkstu nospiedums, jo arī ausij ir sava specifiska forma un papilārās līnijas,” piebilst Aigars.
Pēc daktiloskopiskajiem pierādījumiem (pirkstu, ausu, pēdu u.c. nospiedumiem) nākamie nozīmīgākie ir trasoloģiskie pierādījumi. Eksperti, izpētot uzlauztas durvis, diezgan precīzi var pateikt, ar kādu instrumentu un kā tas izdarīts. Nereti tieši veida izpēte palīdz saistīt vairākas zādzības un secināt, ka darbojas grupa ar kādu īpašu nozieguma izdarīšanas rokrakstu.
Ar smaržu burciņā
“Atsevišķi likumpārkāpēji savu “rokrakstu” cenšas izmainīt, taču parasti tas izdodas tik neveikli, ka uzreiz ir skaidrs – kaut kas mēģināts slēpt. Bieži vien noziedzniekus ir ļoti grūti noķert. Piemēram, pirms dažiem gadiem bija vairākas dārza mājiņu apzagšanas. “Rokraksts” visās viens – izsists stikls un iekļūts mājā. Pirmās reizes izdevās atrast tikai pēdu nospiedumus, līdz vienreiz noziedznieks kļūdījās – reibumā devās veikt kārtējo noziegumu un novilka cimdus, tā arī izdevās viņu atrast,” atceras Aigara kolēģe Iveta.
Dīvaini skan, taču inspektori kriminālisti notikuma vietā mēdz ņemt arī smaržas paraugus. Tādos gadījumos viņi no sterila konteinera gumijas cimdos izņem auduma gabalu, to aptin ap vietu, kur noziedznieks varētu būt pieskāries. Pēc tam audumu aptin ar foliju. Pēc stundas drēbes gabalu uzmanīgi noņem un ievieto atpakaļ konteinerā. Arī smaržas paraugi, kurus analizē laboratorijā Rīgā, palīdz saistīt vairākus notikumus, it sevišķi automašīnu zādzības un to atdošanu īpašniekiem, protams, par attiecīgu samaksu.
Nobīstas un inscenē noziegumu
Inspektori kriminālisti nereti aiztaupa lieku darbu arī kolēģiem, jo gadās, ka dažas personas inscenē noziegumus. Reiz bijis gadījums, kad jaunieši izklaidējušies vasarnīcā, līdz viņiem aptrūcies alkohols. Vasarnīcas saimnieku dēls nolēmis pārdot magnetofonu, bet par naudu nopirkt nepieciešamo. Kad reibums izgājis, puisis sapratis, ka vecāki dēla rīcību noteikti neatbalstīs. Lai noveltu vainu uz kādu citu, jaunietis izsitis logu un savandījis mantas, pēc tam izsaucis policiju, lai ziņotu par it kā notikušu zādzību.
“Izpētījām notikuma vietu. Drīz kļuva skaidrs, ka pierādījumi safabricēti, tāpēc to izstāstījām kolēģiem. Pēc pārrunām jaunietis atzinās, ka zādzību inscenējis,” piebilst Iveta.
Nesen eksperti, meklējot pierādījumus, strādāja visu nakti, taču izrādījās, ka cilvēks sevi savainojis pats, lai vainu noveltu uz citu personu. Viss darbs bijis velts – izejot reibumam, cietušais nelietībā atzinies. Tādos brīžos ekspertiem ir visskumjāk.
Neļauj bojāt baltas mēbeles
Bieži vien paši cietušie neapzināti dara visu, lai vainīgās personas netiktu atrastas. Kriminālisti atgādina, ka notikuma vietā nevajag iet iekšā, kaut ko aiztikt vai kā citādi mēģināt izpostīt noziedznieku atstātās pēdas. “Ir gadījumi, kad apzagtā dzīvoklī mantas paspējis pārcilāt ne tikai tā īpašnieks, bet arī vairāki kaimiņi. Tad nu pirkstu nospiedumi praktiski vairs nav atrodami,” neslēpj Aigars.
Darbietilpīgais kriminālistu darbs nebūt nav tīrs, tāpēc katru reizi, meklējot pirkstu nospiedumus, viņi mājas saimniekus brīdina – pēc specifiskā pulvera var palikt grūti notīrāmi traipi. “Reiz, redzot, kā tiek apsmērētas mēbeles, cilvēki otrā istabā, kur viss bija balts, lūdza nemeklēt pirkstu nospiedumus. Mēs tādos gadījumos iedzīvotājus cenšamies saprast,” noslēgumā saka Iveta.
