Jelgavas Latviešu biedrības locekļus satrauc laikrakstā «Zemgales Ziņas» 7. jūnijā publicētais Jelgavas Domes lēmums Nr.12/6 «Par Jelgavas teritorijas plānojuma grozījumu Pūra ceļa rajonā pirmo redakciju un sabiedriskās apspriešanas organizēšanu».
Jelgavas Latviešu biedrības locekļus satrauc laikrakstā «Zemgales Ziņas» 7. jūnijā publicētais Jelgavas Domes lēmums Nr.12/6 «Par Jelgavas teritorijas plānojuma grozījumu Pūra ceļa rajonā pirmo redakciju un sabiedriskās apspriešanas organizēšanu». Tātad notiek šīs teritorijas maiņa no dabas pamatnes zonas uz individuālās apbūves teritorijas zonu.
Netiek ņemts vērā, ka tur atrodas vēsturiskas piemiņas vietas. Pirms apmēram 200 gadiem tur apglabāts Jelgavas advokāts K.L.Tečs (1735 – 1793) un Kurzemes lielkunga galma padomnieks Z.G.Švanders (1727 – 1784). Starp abiem pieminekļiem sakarā ar šo ievērojamo cilvēku testamentiem izveidota tā saucamā Mīlestības aleja. Šī vieta jau iepriekšējo gadsimtu presē vērtēta kā «ūnikums ne vien Latvijā, bet visā pasaulē» (žurnāls «Atpūta», nr.345, 17. lpp.). Vanagu Kārļa izdotajā ceļvedī «Atceries Latviju» («Zemgale», nr.7, 39. lpp.) dots šīs vietas nozīmes vispusīgs raksturojums: «Teča un Švandera īpatnie pieminekļi Dobeles šosejā. Hercoga darbinieki Tečs un Švanders iemīlējušies abi vienā Jelgavas amatnieka meitā. Starp viņiem sākusies sāncensība, bet jaunava aizgājusi pie trešā. Pieviltie pielūdzēji noslēguši mūža draudzību. Abi draugi šeit mīlējuši pastaigāties un lūguši tur viņus arī pēc nāves apglabāt. 1793. gadā hercoga galma tiesas padomnieks Tečs uzrakstījis testamentu, ko apstiprinājis hercogs Pēteris. Pēc tā viņš novēlējis zemes gabalu starp viņa un drauga kapu vietām Jelgavas godājamiem amatniekiem ar noteikumu, ka visi ienākumi no tā nododami tai amatnieka meitai, kura pirmā tekošā gadā iziet pie vīra, pie kam kuriozās kāzu dāvanas saņēmējai jāiestāda alejā starp abiem pieminekļiem 12 jauni bērziņi.»
Minētā piemiņas vieta atzīmēta arī V.Veilanda ilustrētajā enciklopēdiskajā ceļvedī «Latvija kabatā», 92. lpp. («Preses nams», Rīga, 1995).
Pēckara gados tika nopostīts Švandera piemineklis. Teča piemineklis, to nerestaurējot, pakļauts lēnai iznīcībai. Mīlestības alejā no jauna iestādītie bērziņi tiek nolauzti vai sakropļoti. Tagad Jelgavas Dome pakļauj šīs vietas aizstāvību «publiskai apspriešanai». Tātad Mīlestības alejas liktenis lielā mērā atkarīgs no dažu cilvēku vēlmes iegūt sev izdevīgā vietā privātīpašumu.
Pilsētas Dome savā lēmumā nenosaka Mīlestības alejas minimālo attālumu no iespējamās apbūves. Tā, piemēram, pēckara gados uzceltā māja Kūliņu ceļā atrodas 5 – 6 m attālumā no alejas un 1 m attālumā no dzīvžoga. Nesen projektētā Ķiršu iela ved tieši līdzās Švandera piemiņas vietai un pat tieši pa Mīlestības aleju, kas tiek izbraukta. Vai tā nav tīša nevērība? Vai Jelgavā ir par daudz piemiņas vietu – skaistu dabas stūrīšu, kur atpūsties un kurus labprāt apmeklētu Jelgavas viesi?
Jelgava lepojas ar izciliem vēsturniekiem, mācību grāmatu autoriem, kā arī ar Jelgavas vēstures pētniekiem, kuru raksti vietējā presē izraisa interesi un vēlēšanos saudzēt pilsētas kultūrvēsturiskos pieminekļus.
Senatnes testamentā minēti Jelgavas amatnieki kā senču pēdējā novēlējuma izpildītāji. Arī šodien Jelgavā darbojas Amatnieku kamera. Būtu interesanti uzzināt tās domas šajā jautājumā.
Ir daudz veco jelgavnieku, kuriem rūp mūsu pilsētas vēsturisko vietu saglabāšana nākamajām paaudzēm. Uzaicinām arī viņus izteikt savas domas.
Pirms dažiem gadiem bija vērojama neliela Jelgavas 5. vidusskolas un Spīdolas skolas interese par Mīlestības aleju. Laikrakstā bija informācija, ka šim nolūkam Sorosa fonds piešķīris līdzekļus. Kāpēc šī darbība apsīkusi? Tagad par piemiņas vietām, pieminekli un Mīlestības aleju rūpējas tikai divi pašaizliedzīgi pensionāri, kas dzīvo tās tuvumā.
Jelgavas Latviešu biedrības domes vārdā aicinu vēsturniekus, Amatnieku kameru un visus, kam rūp mūsu pilsētas vēstures pieminekļu saglabāšana, izteikties laikrakstā par Domes ierosinātajiem grozījumiem.
