Galvenais priekšnoteikums Nevalstisko organizāciju sektora stabilitātei un efektīvai darbībai ir labvēlīga likumdošana.
Galvenais priekšnoteikums Nevalstisko organizāciju (NVO) sektora stabilitātei un efektīvai darbībai ir labvēlīga likumdošana. Domājot par tās izveidi, 2001. gadā ar Tieslietu ministrijas rīkojumu izveidotā NVO likumprojektu izstrādes darba grupa aicināja NVO, kā arī citus sabiedrības pārstāvjus izteikt savus priekšlikumus. Viņu uzskati ar atzinību tika ņemti vērā, izstrādājot trīs likumprojektus NVO sektora darbības tiesiskajam pamatam: «Biedrību un nodibinājumu likumu», «Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās likumu» un «Sabiedriskā labuma organizāciju likumu», kā arī grozījumus vairākos nodokļu likumos. Šie likumprojekti turpmāk arī risinās vairākas NVO problēmas: tiks skaidri definēts brīvprātīgo darbs; NVO būs lielākas iespējas nodrošināt savu mērķu sasniegšanu, jo tiks paredzēti daudzveidīgi resursi organizāciju darba atbalstam; NVO varēs veikt saimniecisko darbību; tiks nodrošināts vienlīdzības princips organizāciju vidū; darbosies vienoti kritēriji un tiks nodrošināta atklātība nodokļu atlaižu un atvieglojumu piešķiršanā; nodrošināts caurspīdīgums organizāciju darbā; regulēta fondu darbība Latvijā un NVO netiks regulētas vienā likumā ar politiskajām partijām, kā tas ir līdz šim.
Bieži vien nākas atzīt, ka sabiedrība netiek iesaistīta lēmumu pieņemšanas procesos, ka ar sabiedrības viedokli nerēķinās. Tomēr, atceroties to, kā tapa NVO likumprojekti, jāatzīst: visas likumprojektu izstrādes darba grupas sēdes bija atklātas, tika rīkotas diskusijas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, likumprojektu būtība un dažādi aspekti tika publiski apspriesti 2001. gada NVO forumā Rīgā. Ikviens NVO ierosinājums vai ieteikums vēl joprojām tiek gaidīts. Lemjot par sporta organizāciju statusu likumprojektu ietvaros, izstrādāti vairāki priekšlikumi, jo aktīvākie protesti pret likumprojektu būtību izskanējuši no spēcīgām sporta organizācijām, kurām pašreizējā likumdošana paredz priviliģētu statusu citu NVO vidū (tām likums paredz 90% ziedojumu atlaidi, un tās nav pakļautas Finanšu ministrijas ikgadējai kontrolei, kas nozīmē, ka šīm organizācijām nav jāatskaitās par savu darbu). Tā, domājot par ikvienas NVO labumu, profesionālā sporta jautājuma risināšanā tika izstrādāti vairāki priekšlikumi, no kuriem pirmais ir jebkuru sporta organizāciju darbību uzskatīt par sabiedriska labuma darbību, nosakot, ka sabiedriskā labuma darbība ir sports, otrais – sportu definēt kā «visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskas un garīgas veselības saglabāšanai.
Šo likumprojektu nepieciešamību atbalsta vairāk ne kā 160 nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji Latvijā un starptautisko organizāciju pārstāvji, kā arī 57 nevalstiskās organizācijas Zemgalē. Tajās minēts, ka likumprojektos ietvertie principi «ir svarīgi NVO sektora attīstībai un sadarbībai ar valsts un privāto sektoru, tie ir labs pamats tālākam darbam».
NVO likumprojekti izstrādāti: ir likts pamats mājai – labvēlīgai videi, kurā NVO darboties. Arī sienas tai uzbūvētas, jo likumprojekti Saeimā pagājušā gada decembrī pieņemti pirmajā lasījumā, bet to izstrāde vēl turpinās. Saeimā pašreiz tiek iesniegti priekšlikumi šiem likumprojektiem, lemts, kā vidi padarīt piemērotu un drošu ikvienai NVO. Mājai nav logu, durvju, jumta un skursteņa, bet ir pamats, un tas ir stabils, jo veidots uz sabiedrībai svarīgām vērtībām – organizāciju vienlīdzību, atklātību valsts atbalsta piešķiršanā un caurspīdīgumu organizāciju darbā.
