Peldvietu ierīkošanai nepietiek līdzekļu, atzīst triju Jelgavas rajona pašvaldību vadītāji.
Peldvietu ierīkošanai nepietiek līdzekļu, atzīst triju Jelgavas rajona pašvaldību vadītāji.
Vasaras siltajās dienās daudzi jelgavnieki dodas atpūsties uz Ozolnieku ezeru, Pūteļu karjeriem Zaļenieku pagastā vai arī uz Ruļļu un Ērmiķu karjeriem Svētes pagastā. Pašlaik neviena no šīm vietām oficiāli nav atzīta un arī neatbilst peldvietas prasībām.
Ozolnieku pagasta Padomes priekšsēdētājs Māris Ainārs «Ziņām» sacīja, ka neorganizētie atpūtnieki pagastam rada lielas «galvassāpes». Šie cilvēki aiz sevis atstāj lielu nekārtību – apkārtne tiek piemētāta ar papīriem, tukšām plastmasas pudelēm, saplēstiem stikliem. Nereti atpūtnieki mēdzot arī pārbaudīt sevi, spēkojoties ap ceļazīmēm, kas tiekot saliektas.
– Pagasta iedzīvotāji dīķī var peldēties tikai agrās rīta un vēlās vakara stundās – pārējā laikā viņiem ūdenī nav vietas, – stāsta M.Ainārs.
Pirms kāda laika Ozolnieku pagasts bija iecerējis, iesaistot Jelgavas pašvaldību, dīķi pārvērst par organizētas atpūtas vietu, kur būtu ierīkotas gan tualetes, ģērbtuves un mašīnu stāvvietas, gan arī pārtikas tirdzniecības kioski. Taču Jelgavas Dome līdzekļu trūkuma dēļ projektam nepiekrita. Māris Ainārs uzskata, ka pagasts viens arī nevarētu uzturēt peldvietu, tādēļ vismaz pagaidām šī iecere ir atlikta uz vēlāku laiku.
– Vienīgais, ko Jelgava piešķīra, ir divi konteineri, par kuru izvešanu jāgādā pagastam. Tāpat pagasts gādā arī par to, lai katru rītu teritorija ap ezeru tiktu sakopta, – stāsta Māris Ainārs.
Problēmas radušās arī Zaļenieku pagastam. Tā priekšsēdētājs Ojārs Briedis gan spriež, ka lielākās raizes rada nevis finansiālie apstākļi, bet nesakārtotība likumos.
– Bijām jau izstrādājuši projektu, lai Pūteļu karjeros izveidotu atpūtas bāzi, taču mums to neļāva darīt, jo viena daļa karjeru joprojām tiek izmantota derīgo izrakteņu ieguvei, – skaidro Ojārs Briedis. Priekšsēdētājs uzskata, ka ar pilnvērtīgu atpūtas iespēju ieguvēji būtu visi – gan pašvaldība, kas no katra automašīnas vadītāja varētu prasīt divdesmit trīsdesmit santīmu, gan uzņēmumi, kas atpūtas bāzē varētu tirgoties, gan arī cilvēki, kam tiktu piedāvāta kvalitatīva un vispusīga atpūta.
– Pašlaik pagastam «rokas ir sasietas». Mēs nevaram nodarboties ar apsaimniekošanu. Vienīgais, ko spējam, ir reizēm uz karjeriem norīkot bezdarbniekus, kas savāc izmētātos papīrus, pudeles un stiklus. Nav iespējams arī kaut kā ierobežot pārlieku lielo atpūtnieku pieplūdumu, – stāsta priekšsēdētājs.
Salīdzinoši vieglākā situācijā ir Svētes pagasts.
– Lai arī Svētes teritorijā atrodas divi karjeri – Ērmiķu un Ruļļu –, reāli pagastam jāapsaimnieko tikai viena puse no Ruļļu karjeriem. Otrai pusei, tāpat kā Ērmiķiem, ir privātīpašnieks, – atzīst pagasta priekšsēdētājs Aldis Jēgers.
Pašvaldība karjerus īpaši neapsaimnieko un, kā atzīst A.Jēgers, arī uz pilsētas atbalstu necer. Pagastam neesot arī nekādu noteikumu šajā sakarā, un vienīgie, kas reizēm savāc atpūtnieku atstātos atkritumus, esot skolēni.
– Karjeriem ir saimnieki. Viņiem jārūpējas par labiekārtošanu, uzturēšanu un par pārējiem ar atpūtniekiem saistītiem jautājumiem, – tā A.Jēgers.
