Uz sarunu par nacionālo identitāti šodien pulksten 17 Jelgavas pilsētas bibliotēkā aicina mākslas vēsturnieks Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.
“Situācijā, kad vairāk ir jautājumu nekā atbilžu, sarunai piedāvāju savas pārdomas par indivīda un nacionālās identitātes attiecībām agrāk un mūsdienu Latvijā, mūsu laikabiedros un kopīgajā kultūrvidē. Argumentējot ar vizuālo materiālu, mēģināšu parādīt nacionālās identitātes mainīgo dabu un laikmetu manipulācijas ar šī abstrakto saturu iekļaujošā jēdziena saturu un formu,” pasākuma gaitu ieskicē O.Spārītis. Viņš vēlas klausītājiem atklāt varonīgā nacionālā ideālisma mēģinājumu saglabāties kā indivīdā, tā arī viņa mākslā, tuvāk apskatot gleznotāja Edgara Vintera piemēru. Vērojot pašreizējās tendences un ņemot vērā savu pieredzi, kas gūta vairākkārtējos ārzemju braucienos, tostarp uz Austrumu valstīm, mākslas zinātnieks centīsies arī modelēt nacionālo vērtību saglabāšanas scenārijus tuvākajā nākotnē.
Ideja par nacionālās identitātes jautājumiem veltītu tematisko pēcpusdienu ar O.Spārīti radās Jelgavas Latviešu biedrībai, kurai ar LZA izveidojusies ilggadēja sadarbība. Pērn februārī Jelgavā norisinājās zinātnieku izbraukuma konference ciklā “Starpkultūru dialogs”, kas iepazīstināja ar jaunākajām tendencēm dažādu tautu kultūru mijiedarbībā. “Mūsdienās sevišķi mazās tautas ir pakļautas briesmām, ko rada lielvalstu centieni pārdalīt pasauli. Tāpēc tās var izdzīvot tikai tad, ja ne vien sargā pašas sevi, bet arī saglabā savu nacionālo identitāti. Pašlaik pastāv dažādas teorijas, vai tā saucamajā internacionālisma laikmetā ir vieta nacionālajai pašapziņai un identitātei, jo tās var būt šķērslis tautu kontaktiem. Nacionālie konflikti ceļas tieši no pārspīlētas tiekšanās uzsvērt nacionālo,” teic biedrības Kultūras un tradīciju darba grupas vadītāja Maija Kravinska. Viņa piemetina, ka Jelgavas Latviešu biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu. Vienlaikus tiek uzturēti kontakti ar pilsētas mazākumtautību biedrībām, kas savu kultūru iedzīvina mītnes zemē.
M.Kravinska min, ka jau pirms gada biedrībai tika izteikta atzinība par sadarbībā ar Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldi organizēto starpkultūru dialoga konferenci. Šogad pasākums tiek rīkots kopā ar pilsētas bibliotēku. Savukārt pērnvasar Cēsīs un Āraišos notika sabiedrisko organizāciju un LZA locekļu tikšanās, kurā tika uzteiktas biedrības, kas veicina kontaktus starp zinātni un sabiedrību, to skaitā Jelgavas Latviešu biedrība. Rosinājums šo sadarbību turpināt izteikts arī IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā pērn jūnijā. “Kontaktējoties ar LZA prezidentu Ojāru Spārīti, izvirzītas jaunas tematisko pēcpusdienu tēmas 2019. gadam. Pirmā no tām ir par nacionālo identitāti,” informē M.Kravinska, piebilstot, ka tematiskajā pēcpusdienā tiek gaidīta publikas atsaucība un sarunu raisīšanās.
Pasākumā muzicēs folkloras kopa “Dimzēns” Veltas Lejas vadībā.
