Kārtīgs latviešu patriots jūtas gauži aizvainots, ja viņam jāklausās krievvalodīgs runātājs.
Kārtīgs latviešu patriots jūtas gauži aizvainots, ja viņam jāklausās krievvalodīgs runātājs. Pavisam jau ausis novīst, kad krievu valodā skan aicinājums izteikt savu vajadzību veikalā vai kādā citā pārsabiedriskā iestādījumā. Nemaz ne tik sen vēl sirdīgas komisijas staigāja pa pilsētas ielām (un ne tikai Jelgavā) un lūkoja, kur vēl pa vecam palicis uzraksts krievu valodā, lai tad slaistīgo izkārtnes saimnieku sauktu pie finansiālas dabas atbildības. Tagad šitādi okupantiski uzraksti ir izskausti. Ja nu vienīgi vēl kādā ielas nosau-kuma tāfelītes lejasdaļā baltā krāsa ir nolupusi un tad tur pavīd pa nelatviskam burtam.
Diemžēl Latvija latviešiem ilgi vis nepalika. Izskausto krievvalodas uzrakstu vietā radās citi angliski, vāciski un varbūt vēl citvalodīgi (mums jau tās skolā nemācīja), latviskās sarunās tagad gluži bieži ir ofisi, biznesi, menedžeri, cī-vī un sazin kādi vēl boji un geji. Jo biezāks runātājs, jo biežāk tos lieto. Un nevienam nenāk prātā prasīt, lai viņi kārto valsts valodas eksāmenu, neviena sirdīga komisija neskraida pa Latvijas pilsētu ielām un neprasa naudu no valsts Valodas likuma neievērotājiem, svešvalodīgo uzrakstu tāfeļu saimniekiem.
Cīņa par latviešu valodas statusu un tīrību apstājusies pie uzvaras pār austrumiem. Rietumniecisko katrs tajā nes iekšā atbilstoši savam prātam un gaumei. Okei!
